Mūzika: | Harold Budd & Brian Eno - The Pearl |
ņerga
Tev vajadzētu vairāk kustēties. –Pavei, kāds noslīdējiens sanācis! Tā
taču ir nolaišanās pavisam uz grunti. Kur palikusi tava apņēmība un
uzņēmība? Agrāk tu neapstājies grūtību un šķēršļu priekšā. Agrāk tu
kapājies, līdz pēdējam. Ja tevi izmeta pa durvīm, tu iekāpi pa logu.
Agrāk tu zināji ko vēlies sasniegt un zināji, ka to var sasniegt ar
neatlaidīgu darbu. Tev bija vīzija un iedvesma, pat bez detalizēta
plāna tu varēji aizraut darbos sev līdzi pārējos. Ja tev bija kas
neskaidrs, tu vienmēr centies to noskaidrot, izpētīt. Tu varēji
urķēties problemātikā un prasīji to no citiem. Tu uzņēmies atbildību,
bet uzticoties droši spēji arī deleģēt. Tu rādīji priekšzīmi. Tu
izvirzīji augstus kvalitātes standartus - visam bija jābūt 'uz
ūsiņu'. Tu nebaidījies fantazēt un sapņot. Tev izdevās pierādīt,
ka ir iespējams iet neiemītu taciņu, bruģējot ceļu pārējiem.
Problēmsituācijās tu nevaimanāji, bet rīkojies. Nemeklēji vainīgos, bet
mācījies no kļūdām. Mīlēji riskēt, bet ne vieglprātīgi. Tevi motivēja
godkārība, bet neizturējies augstprātīgi. Tu darīji to, uz ko tev bija
tikai ķēriens, bet sasniegumi atnāca it kā nemanot. Tu uzklausīji visus
viedokļus, bet diskusiju turēji stingri pie tēmas un kārtības. Lēmumus
saskaņoji, izskaidroji, bet netūļājies. Pie nolemtā turējies
konsekventi, bet saglabājot elastību. Par novirzēm informēji
savlaicīgi. Uz tevi varēja paļauties.
Tagad tu atrodi simtiem atrunu, lai neuzpasāktu neko. Bez garantijām
nekustini ne pirkstiņa. Atrunājies ar resursu un iespēju
nepietiekamību. Tevis biežāk lietotais teiciens ir: "Tas nav reāli".
Par Citu panākumu iemesliem uzskati veiksmi, kura tev nespīd. Tev nav
pārliecības par savu pieredzi un zināšanām. Tev šķiet, ka vēl jābriest
un jāaudzē muskuļi; tad izdevība un gadījums paši uzradīsies. Tu ilgi
svārsties, līdz nolem pagaidīt. Tu jūties it kā pieļautās kļūdas tev
būtu sasējušas rokas. Tu kritizē citus par viņu rezultātiem, tu vari
stundām runāt kā viņiem vajadzēja darīt. Tev uzticētos darbus atliec
līdz pēdējam, tad ķer pa galvu pa kaklu, tērē enerģiju prātuļojot,
kādas atmazkas sacerēt,
beigās vaino neparedzētus apstākļus un stulbus darbu devējus. Mācīties
neesot vērts, jo nevarot zināt, kas no tā tālāk noderēs. Saskaroties ar
priekšlikumiem un idejām tu uzskaiti iemeslus 'kāpēc nē', nevis
pieķeries vienam argumentam 'par labu'. Tu filozofē par konsumerismu,
patērētāju sabiedrību, mantu kultu, naudas vergiem, plaukstošo
korupciju, pērkamiem cilvēkiem, bet nicini proletāriešus un
lauciniekus. Tu uzberz plaukstās tulznas 10 minūtes pastrādājot ar
lāpstu. Tu lasi ziņas par makroekonomiku un tīksminies par savām
analītiķa spējām, tev ir viedoklis par Valsts Uzņēmumu pārvaldību un
inflācijas samazināšanas scenārijiem. Tev ir pārliecība, ka ierēdņi ir
neprasmīgi sliņķi, bet politiķi - aprobežoti nejēgas.
Tev neviens neko vairs neuztic, jo redz, ka 'čiks' vien
sanāk. Un vēl jāklausās ietiepīgs vāvulis.
Kas nosūcis tavu enerģiju? Kur palikusi tā dzirkstelīte tavās acīs?
Saki tikai, ka čokurošanās nav beigu sākums, tā ir tikai mirklīga
vienaldzība..
Hei, tver slotu un lupatu - noslauki putekļus! Ieliec pamatus un būvē māju.