Inese Zandere
***
bailes un bēdas
kā mazas skolnieces
tikko mazgātiem gariem matiem
atmostas trijos
un nevar aizmigt
pēdējā augusta naktī
naktī pirms jāsāk skolā iet
naktī pirms neizbēgamā
KAUT GARĀKA BŪTU ŠĪ NAKTS
un tomēr - kā gribas satikt
visu bailes un bēdas
vienuviet



kāpēc uz ielas gribas padejot
kā plaksts
guļ zimas acij pāri migla
kāds paspējis jau šorīt sāli izbērt
uz slidajiem ietvju parketiem

no sarunātām muļķībām
ļimst mēle pagurusi

bet nebeidzami rullē acu kino
man garu melnu piparkūku mīklu
pa kuru kājas
it kā dejo iet

jā kāpēc kāpēc gribas padejot

starp autobusu dzeltenajiem sāniem
pa rīta drēgni aizmigloto ielu
kur ziemas nav ne tik cik pavasara

tad nokrist dīvānstūrī
pieklājīgi aizmigt
lai pamostos kad migla izklīdusi
un darbā visi sen jau pusdieno
pa burtu starpām domās dejodami

ak kāpēc kāpēc
jautājums ir stulbs
dzert vajag mazāk
laimīgākai būt

un piedot kam tu pāri darījusi



es pamostos vēsā zālē
vējš ir projām
nokaltušie vārdi
nolauzti
nomesti zemē
klusējošs dārzs
brīnišķīgi klusējošs dārzs

esmu
līnija

āda
vai gaiss

atveru acis
visam

un rudens aiznes mani
viegli un sāpīgi
kā ābolu
uz eža adatām