par to, kā es izdomāju komunismu
Kad man bija kādi desmit gadi, mēs ar brāli gājām pakaļ māsai uz bērnudārzu un es viņam stāstīju par paša izdomātu valsti, taču stāstīju kā par reālu, un es gari un plaši skaidroju, ka tur nevienam nemaksā par darbu, bet visi strādā tāpēc, ka grib, nevis tāpēc, ka vajag, un naudu katrs var iet un paņemt cik vajag - ir māja, kur stāv lādes pilnas ar naudu un kad vajag naudu, vienkārši jāaiziet un jāpaņem... es neatceros, kāds bija mans pamatojums, kāpēc ir vajadzīga nauda, bet veikalos arī tāpat vien varēja ņemt visu, ko gribas tāpat vien... es biju daudz izdomājis šo sabiedriski politisko iekārtu ar sīkām detaļām, kuras nu jau neatceros...

Pagāja kaut kādi gadi un es sāku runāt pa to, ka lai cilvēki būtu paklausīgi, viņiem ir jābūt līdzīgiem - jo līdzīgāki cilvēki, jo vieglāk ar viņiem tikt galā... Tolaik es laikam vairāk domāju par ārējo izskatu, bet gribētos domāt, ka ne tikai, bet jā...