Pauls Bankovskis to nosaucis par labāko šajā pavasarī latviešu valodā iznākušo īsprozas grāmatu (rakstā "Vasaras grāmatas" iekš "Dienas Stils"). Vispār sen neesmu manījusi, ka kaut kas tiek tā slavēts, kā šī grāmata, tādēļ nežēloju sešus latiņus nedaudz pāri simts lappusītēm īsu, kodolīgu, perfekti noslīpētu stāstu iegādei. Baidoties, ka mans viedoklis būs šausmīgi subjektīvs (jo es tomēr esmu lasītājs, grāmatas uztveru personiski), garās runās neizplūdīšu. Ja kaut kas ir ļoti saslavēts, vilšanās parasti ir neizbēgama. Šajā gadījumā man šķiet, ka stāsti ir ideāli tieši šim laikam, tādi, kādiem tiem jābūt, īsi un precīzi, rotaļas ar "it kā idejām". Ne vairāk un ne mazāk. Galvenais, kas šajā grāmatā piesaista, protams, ir Latvijas pieminēšana- stāsti ir par krievu izcelsmes ebreju ģimeni, kas izceļojusi no Latvijas Padomju okupācijas gados un uzsākusi jaunu dzīvi Kanādā.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

Plašākam ieskatam divas saites:
stāsta fragments iekš satori

R.Cepļa raksts par grāmatu iekš satori