Otrdienas rīts, nogulēts un sarežģīts
Aizmigu ap plkst. 2.30 naktī.

Pamodos/piecēlos plkst. 10.58. Abus modinātājus, kuri bija uzlikti uz plkst. 8.00 un 8.20, nogulēju. Dzirdēju, piecēlos, lai tos izslēgtu (pilnīgi automātiski, es pat neatceros, kā to darīju), un gulēju tālāk.

Tagad pusotru stundu vienkārši kaut ko čakarējos. Duša. Visādi sīkumi. Ābolu nograuzu. Vai divus.

Iešu uz darbu. Jāpamēģina pastrādāt. Ja jau varu sarakstīt tādus palagus, kā vakar šeit cibā, tad jau dažus desmitus vai pat simtus kōda rindiņu arī varu. Tā tam vajadzētu būt. Galu galā, garlaicīgu atlūgumu katrs var un māk uzrakstīt, bet kaut ko izdarīt, uzprogrammēt tomēr ir interesantāk :-) Runa jau nav par darba stundām, uzskaitēm, latiem un tā... runa ir par to, ka ir taču interesanti skatīties, kā uzrakstītais kods darbojas! Viss pārējais ir sekundārs.

Pa ceļam paēdīšu arī pusdienas. Brokastpusdienas.

— — —

Vispār, otrdienas ir daudz grūtākas par pirmdienām, jo pirmdienās vismaz ir šoks. Otrdienas rītā prātu saudzējošā šoka nav. No otras puses, nekāda lielā grūtuma jau nav.