Sestdienas trips caur darba dzelkšņiem uz zvaigšņoto Japānas celuloīdu
Tātad saņēmos, beidzu domāt, ap plkst. 15.00 izgāju laukā no dzīvokļa. Izrādījās, ka esmu pārāk silti saģērbies.

Nopirku dažas maizītes maiznīcā, paēdu pusdienas Fabrikā. Paralēli klausījos Radio Naba raidījumu "Mitoloģija". Uzzināju, ka Kino Rīga šodien ir bezmaksas seansi --- japāņu filmas. Seanss plkst. 18.00 jau pilnībā "izpārdots", tā ka ieguvu manā īpašumā kartona strīpiņu, kas apliecina faktu, ka iešu plkst. 20.30 uz "Vardarbīgo policistu". Kā izteicās kāds literārā darba varonis, nekas nevar būt labāks par veco labo violence, vai kaut kā tā.

Garastāvoklis joprojām ārkārtīgi trippy, es šobrīd nesaprotu, kā vispār šī pasaule eksistē, kāpēc plastikāta gabaliņš nodrošina mani ar garšīgām, veselīgām pusdienām un metāla ripiņas ar mīkstām un smaržīgām maizītēm, kas es esmu, un kas man jādara. Kādi ir šīs spēles noteikumi? Un es vēl esmu skaidrā. Varbūt tomēr mazliet kaut ko...? Un tāda labsajūta, tāds salds bezdomu trulums.

Esmu darba vietā šobrīd. Līdz 20.15 būšu tepat. Forši tā iziet uz balkona saulītē, paskatīties uz zaļajiem kokiem un spilgti krāsotajiem atsevišķu sieviešu matiem no augšas.

Pirms filmas kaut kas obligāti būs jāieņem, alu laikam šoreiz nē, bet kāds salds, stiprs kokteilis būtu pašā laikā. Nez, kur Kino Rīga tuvumā tādu varētu dabūt? Varbūt vīna telpā Tinto tādas lietas ir?