Kino Rīga rādītā japāņu filma bija vienkārši ŪBER.

Kamēr skatījos filmiņu, AJJS man sūtīja SMS-us, kas to jau bez tā lieliski eksitenicālo filmu "Vardarbīgais policists / Violent Cop" padarīja vēl sirreālāku. Bļe, vēl pāris tādas filmas, un es vairs nespēšu bez vemšanas skatīties Holivudas moderno produkciju! Piekaušanas ainas tik naivi reālas, kā dzīvē. Puse zāles lietoja allkholu, tas bija tik ņirdzīgi, ka pašā sākmā atskanēja tā forš'ā "Paukš" skaņa,ar kuru attaisa vīna pudeli, pēc tam masveidā skārda korķ'īšu atskūrvēšanas skaņas :-) Man pašam bija Jēģermeisterītis. Puslitrs.

Pēc filmiņas mazliet forši pakomunicēju ar AJJS (Apburoši Jauko Jauno Sievieti), padejoju laikam, uzvedos kā jau man pienākas, ne konstruktīvi, ne destruktīvi, kaut kā pa vidu, un aizgāju pusstundu pēc tam, kad pienāktos (kad pielokos, man nav mēra izjūtas ne komunikācijā, ne laikā).

Tad aizgāju uz dzertuvīti "Sapņi un kokteiļi", izlaku vienu dzērveņu Mojito (my favoourite) un iepazinos ar vienu potenciāli man derīgu meiču, padejoju no sirds (nācās atģērbties, lai nebūtu karsti), iepazinos, bet tad pazudu, jo... apnika.

Gāju mājās. Vienā Matīsa ielas pagalmā vienkārši apgūlos uz asfalta, no'bļāvos, ka atdodu sevi verdzībā jebkuram, kas mani ņems, pagulēju pusstundu uz auksta asfalta uz muguras; kāpņu telpā 2 (divas) reizes iedegās gaisma, bet neviena nenāca mani ņemt/glābt... palika auksti.

Aizgāju līdz policijas iecirknim netālu no Vidzemes tirgus; dauzījos pie metāla durvīm un spiedu namruņa pogu, viņi mani neņēma; neatsaucās. Pajautāju, garāmgājējiem, kā tikt iekšā, viņi ieteica izsist ar akmeni policjas busiņam logu, bet to es neizdarīju, jo 1) bruģa akmeni man neizdevēās izpilēst no kājuma 2) es pats esmu auto vadītājs un man liekas, ka sist logu autiņam ir vienk pretīgi un nožēlojami, tā vnk NEDRĪKST darīt

Aizmeimuroju līc Hesburgerma, npikrku burgeri, sapazinos ar tīņiem kkādā sakarā, atapzinos, atnācu Kolhōzā un tagad drukāu šo psto.

Kā man Sīrupiņ būt ar manu dzīvi un mani pašu, man skaidrā šī dzīve reibj un kad piedzeros tad laikam nemāku justificēt manu eksistenci vairs un ko lai dara.

Tgad iēšu gulēt un lai man Deivs stāv klāt rīt un atlikušājā mūžīņā. Jo pac es vairs sevi nevadu. Kas būs, tas būs.

Ā, un visu laiku vēl klausījos Kraftwerk --- loģikas un tehnikas, saprāta un industrijas bardu --- mūziciņu uz austiņām, bet viņa tikai uzlabo garīgo bet nepalīdz sā kt rīkoties pareizi šņuk.

Tātad saņēmos, beidzu domāt, ap plkst. 15.00 izgāju laukā no dzīvokļa. Izrādījās, ka esmu pārāk silti saģērbies.

Nopirku dažas maizītes maiznīcā, paēdu pusdienas Fabrikā. Paralēli klausījos Radio Naba raidījumu "Mitoloģija". Uzzināju, ka Kino Rīga šodien ir bezmaksas seansi --- japāņu filmas. Seanss plkst. 18.00 jau pilnībā "izpārdots", tā ka ieguvu manā īpašumā kartona strīpiņu, kas apliecina faktu, ka iešu plkst. 20.30 uz "Vardarbīgo policistu". Kā izteicās kāds literārā darba varonis, nekas nevar būt labāks par veco labo violence, vai kaut kā tā.

Garastāvoklis joprojām ārkārtīgi trippy, es šobrīd nesaprotu, kā vispār šī pasaule eksistē, kāpēc plastikāta gabaliņš nodrošina mani ar garšīgām, veselīgām pusdienām un metāla ripiņas ar mīkstām un smaržīgām maizītēm, kas es esmu, un kas man jādara. Kādi ir šīs spēles noteikumi? Un es vēl esmu skaidrā. Varbūt tomēr mazliet kaut ko...? Un tāda labsajūta, tāds salds bezdomu trulums.

Esmu darba vietā šobrīd. Līdz 20.15 būšu tepat. Forši tā iziet uz balkona saulītē, paskatīties uz zaļajiem kokiem un spilgti krāsotajiem atsevišķu sieviešu matiem no augšas.

Pirms filmas kaut kas obligāti būs jāieņem, alu laikam šoreiz nē, bet kāds salds, stiprs kokteilis būtu pašā laikā. Nez, kur Kino Rīga tuvumā tādu varētu dabūt? Varbūt vīna telpā Tinto tādas lietas ir?

Kā jau minēju, rīts (ehm, plkst. 13.00 ir rīts :-D) pagāja nokopjot vakardienas ballīti un "līmējot filmu".

Tad kopā ar psihz_roniz ķērāmies pie no vakardienas atlikušā alkohola iznīcināšanas. Bet ne jau tupi to dzerot, bet gan kulturāli, izejot laukā, vispirms meklējot McDonalds centrā (bezcers, bija visi abi centra McDonaldi un arī Hrjušburgers pilni kā šprotu bundžas, starp citu, šodien nez kādēļ VISS garšo pēc šprotēm, mums atsūtīja ziņu no Šveices, ka arī tā esot totāli šprotaina). Tad kola tika papildināta ar garšas uzlabotāju, un aiztripojām līdz Juglai. Juglas McDonalds ieturējām pusdienas. Samērā episkas, jo viss sākās ar to, ka piegāju pie kases ar kōlas pudeli padusē, palūdzu lielo BigMac komplektu, un darbinieks man pajautāja, skatīdamies uz kōlu: "Jums ar kōlu" :-D Nē, man ar baltu kafiju. Lēnā garā ieturējāmies, brīdī, kad psihz_roniz uzbūvēja skaistu ikebanu no ēdienu iepakojumiem, sapratu, ka mūs cieši vēro restorāna menedžeris un augstāk minētais darbinieks :-D Nēēz, kādēļ :-D Tad attripojām atpakaļ uz dzīvokli, šobrīd likvidējam Bonapartu.

Nupat ķeršos pie multenes Beavis and Butt-Head Do America (1996) laiskas vērošanas — lai intelektriskais spriegums dzirksteļo :-)

— — —

Vakarā, plkst. 23.00, būs salūts 11. novembra krastmalā, stundas garumā! Uz to toč jāiet!

P.S. Nez kāpēc es sāku interesēties par Latvijas šaha scēnu? Tā pēkšņi? Hmm %-) Nu labi, painteresējos mazliet un pārgāja :o)