bijām ar Eiženu uz Riekstkodi. Mazliet nofeilojām, apsolot trolejbusā, ka barosim pīles pirms izrādes, bet nepaspējām. tāpēc Eižens bija diezgan sapūcējies izrādes sākumā, pat saraudājās un grieza prom galvu, bet tomēr šķielēja atpakaļ un caur uzaci skatījās. tas sākumā, bet kad tur jau bija pelītes un briesmīgais žurku ķēniņš, sniedziņš un visi citi cukurainie labumiņi, tad skatījās diezgan aizgrābts.

tagad, jau pagātnē runājot, saka, ka tomēr patika gan eglīte, gan viss cits. pēc izrādes pagādājām plastilīnu un lipinām riekstkoža motīvus.