Pēcāk gan lietai nolēmu pieiet racionālāk un nonācu pie secinājuma, ka ātra kustība šādos laikapstākļos, lai arī vispārnoderīga, ir ļoti bīstama (tas ir, sāpīga) degunam - kāpjot pulsam, izelpa ir divkārt biežāka, kā ejot normālā tempā, tādējādi nāsīs rodas daudz vairāk kondensāta, kurš attiecīgi, visparastākais ūdens būdams, pie -20°C sliecas sasalt, radīdams sajūtu, kas tautā tiek saukta par sala košanu degunā. Atpakaļceļā izvēlējos mērenu tempu, un tiešām palīdzēja - sajūta, ka tūlīt nokritīs deguns, pagaisa kā nebijusi! :-)