Cirslītis viņudien izdomāja braukt ar smalkmaizītēm mieloties un skābus vīnus lakt. Ar paunām nokrāvies, ieraušas 3. autobusā savā Tallinas ielas pieturā. Veiksmīgā kārtā autobuss nav ne tuvu pilns, tāpēc Cirslītis var atļauties arī piesēst.
Autobuss lēnām dudina cauri centram, jau pāri Daugavai, bet Cirslītis tik sēd, saulē žmiedz acis un smaidīgs klausās mūziciņu. Lēnām tuvojas nolemtā ārā-kāpšanas-pietura - Podraga iela. Pieturu ieraksts nozvana "Cementa un šīfera rūpnīca, nākamā pietura - Podraga iela". Cirslis slienas nu augšā, jo zin` kā - kamēr visas paunas izkustinās, kamēr blakussēdošā tante izdomās viņu palaist garām.. Čāpo uz vidējām durvīm, nospiež "stop" pogu un gaida to mirkli, kad šofera kungs sabremzēs īsi pirms pieturas, lai izlaistu viņu no mājīgajiem autobusa apartamentiem.
Gaida.. gaida.. nekā. Pabrauc garām. Cirslis sarauc pieri, taču neko nesaka - paunas liedz skriet pie šofera "sak`, laidiet taču ka mani laukā!!", tālab cirslis nolemj kāpt ārā nākamajā pieturā.
Nākamajā pieturā veiksmīgi tiek ārā [iespējams, arī tas nebūtu izdevies, ja niknās tantes nakāptu ārā :D], jau klumburē pretējās pieturas virzienā. Pie reizes palūko, vai gadījumā nebrauc autobuss. Un še tev bija!! Aber protams, ka autobuss teju vai pie pieturas sliekšņa!! Cirslis jož, pāri Daugavgrīvas šosejai netiek [citādi laimīgais autobuss to notriektu], māj autobusam ar visām paunām un līmplēves ruļļiem - šoferis saprata. Win. :) Cirslis izdomā, ka skries uz aizmugurējām durvīm, tālab sanāk dreifēt cikturtos metrus pagarinātā autobusa izmēros pa Daugavgrīvas šoseju.
Laimīgs ielec autobusā, brauc atpakaļ uz Podraga ielu. Tālāk par aizmugurējām durvīm gan nedodas, jo tāi būs tuvāk no pieturas uz māju pusi jāiet. Pieturu ieraksts nozvana "Pagrieziens uz Voleriem, nākamā pietura - Podraga iela!". Cirslis atkal spiež "Stop" pogu un gaida, kad autobuss bremzēs pirms pieturas. Protams, nesagaida.
Cirslis izkāpj pie cementa un šīfera rūpnīcas, nospļaujas un vairs ij nedomā kāpt kādā autobusā. Ar trešo piegājienu aizdiebj līdz mērķim.