| ilustrētā piektdiena |
[2. Nov 2008|00:58] |
laiks nebija skaists, bet tāds, kādu es gaidīju-negaidīju, vārdsakot, šajā pilsētā vēl nepieredzēts (tiesa, viena diena šo septembri izskatījās akurāt šādi, bet bez rudens krāsainības).
izmantoju izdevību venēcijā ierasties pēc iespējas ātrāk, lai līdz pusdienām, kas arī bija pirmais programmas punkts, varētu kādas 2 stundas pavazāties pa canaregio, geto; t.i., būtu aizgājis arī līdz ziemeļu castello, bet nesanāca laika. toties pirmās minētās divas zonas tagad man ir kabatā.
sūdu papriekš - lūk, šis te veidojums ir lielākais absurds, ko pēdējā laikā uzbūvētu esmu redzējis. neesmu nekāds politkorektuma kareivis, taču jau agrāk nonācu pie domām, ka traumētiem, veciem un ļoti jauniem ļaudīm šī pilsēta ar nebeidzamo kāpelēšanu pa pakāpieniem ir nepiemērota, taču ja šogad (divi nulle nulle astoņi) kāds uzbūvē tiltu, kas ir viscaur kāpjams pa pakāpieniem, bez kādas līdzenās joslas sānos, man tā liekas neaprakstāma cietpaurība. galu galā tilts savieno dzelzceļa stacijas laukumus un p/le roma, kur pienāk busi, kā arī citi sauszemes transportlīdzekļi, bet tūristi tur stīvē pāri savus riteņotos čemodānus.
+ tā ejamā virsma ir dekoratīvbi salīnijota ar tādām strīpām, kas kopē pakāpienu malu rakstu, un tilta korē, kur kādi vairāki metri ir līdzeni bez pakāpieniem, ir grūti uzreiz piefiksēt, kur tie atkal atsākas. katrā ziņā, es tur gandrīz nolikos, un samežģīju kreiso kāju. joprojām ahileja cīpsla tāda jutīga.
ūdens līmenis daudzās canaregio vietās precīzi sakrita ar krastmalu augstumu. citur tas mājām smēlās mutēs.
nebiju agrāk pamanījis, ka baložu barošana ir aizliegta.
jaunais geto
pie ieejas sinagogā
nav attēlots karnevāls, bet gan purim svētki.
skats no canaregio uz san michele
uz tās meainstrīmielas starp rialto un stacijas laukumu esošais rumāņu kultūras centrs, kā sola plakāts, uzņems kihnu salas tradicionālās mūzikas un deju izpildītājus.
pastaigai veltītais laiks jau bija cauri un nu mērķtiecīgi bija jātaisās uz zattere. pie svētās zofijas pārcēlājiem, blakus kvartālā bija redzams šāds skats:
vienīgais gondolas paveids, kādu pa visiem šiem laikiem esmu izmantojis un kas man patiešām arī patīk. diezgan laba līdzsvara sajūta gan ir nepieciešama. esmu pārliecināts, ka kāds no tās arī kādreiz iemaucies ūdenī.
zivju tirgus otrpus svētās zofijas pārceltuvei - klāt pusdienlaiks, kārtīgs tirgus ilgāk nestrādā un vācas prom.
tinteszivis un gliemenes.
viens kājās stāvamais lokāls pie paša tirgus - cenas, šķiet, zemākas nekā par ekvivalentu rīgā. ok, sen neesmu bijis, bet man šķiet, ka trīs svaigas austeres ar glāzi laba trentino bruta 9 eur vis nemaksā. tā otra arī prātīga zacene izskatās. ja nebūtu skrējienā uz vienām jau sarunātām pusdienām, noteikti būtu paniekojies tepat. zivjutirgus ēstuves vispār visā itālijā ir novērtējams un noteikti iepazīstams kultūrfakts.
mans rudens dārzs:
tev agri pārgājusi pirmā salna;
kā aprāts bērns tu stāvi sērs un bārs. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}