Gandrīz vienmēr, kad redzu kādas mašīnas numuru, visus numura skaitļus saskaitu un tad dalu ar 4 (ja numurā ir tikai 3 cipari, tad ar 3 utt.), lai noskaidrotu vidējo aritmētisko. Man nav ne jausmas, kāpēc un kad tas ir sācies, bet tā es sev kavēju laiku, kad braucu sabiedriskajā transportā.

Šodien ir manāms progress braukšanā, šoreiz es jau pati braucu līdz Uzvaras parkam, ne reizi nenoslāpa mašīna, man gan ir aizdomas, ka varbūt instruktors kaut kā pa kluso palīdzējis, jo nebija gandrīz nekādas aizķeršanās braucot pa Rīgu. Lai vai kā, man ir prieks, ka mans pirmais brauciens pa Rīgu mani morāli netraumēja. Svētdien brauksim no Uzvaras parka līdz lidostai. Tagad ir pilnībā skaidrs, ka ar 14 braukšanas stundām (7 braukšanas) man noteikti nepietiks, jo šodien bija 4.braukšana (8 braukšanas stundas), palikušas tikai trīs. Pamazām manas bailes atkāpjas un pie stūres sāku justies drošāk.