Putnudiena
Tā, nu jau man ir izdevies kaut necik atgūties no sestdienas pasākuma. Sparanda protams sāp, zilumi ir drausmīgi daudz uz kājām, balss bija pazudusi uz kādu laiku un kakls sāpēja, bet nu tas pieder pie lietas.
Tāklāk sekos mans subjektīvais viedoklis par koncertu :))

Diezgan ilgi domāju - braukt , nebraukt. Bet tad secināju, ka esmu kļuvusi par baigo mājās tupētāju, jo tik sen nebija būts uz neuzvienu pasākumu...
Tad nu vakarapusē iekāpu autobusā un kursēju Limbažu virzienā.
No sākuma vēl ieskrienot pie draudzenes, kur noskatījos ļoti jauku Vides faktu raidījumu par 1.pasaules kara notikumiem, Tīreļu purvu, latviešu strēlniekiem.
Tad jau bija jāsteidzas uz pasākumu.
Ieradāmies mēs tur ap pl 8. Baigā škrobe - es biju līdzi paņemusi minerālūdens pudeli, lai būtu ar ko slāpes veldzēt, jo pagājušā gadā es gandrīz nobeidzos no slāpēm stāvot ļoti garā rindā pēc minerālūdens...
Bet pie ieejas man to atņēma :(( paziņojot, ka nedrīkst ienest...
Es saprastu, ja tā būtu kāda alus pudele, bet minerālūdens... Atstāju to tur uz galdiņa un devos iekšā.
Pirmais satiktais bija Ļ., kas protams bija jau diezgan labā sāvoklī un drīz vien ieņēma savu tradicionālo agregātstāvokli - guļus, pilnīgā bezfilmā :))
Ātri kaut kā tikām no viņa vaļā un devāmies pētīt zāli.
Ienākot, tur bija pamaz cilvēku un uz skatuves jau uzstājās kāda grupa.
Tā bija Soundarcade Sanāc dzirdēt tikai kādas pāris dziesmas. Saknēja labi un bija tīri žēl, ka ieradāmies vēlāk.
Satiku elina kas baigi sen nebija redzēta :))
Nākošie uz skatuves kārtojās No Shame no Somijas.
Ļoti jautra un pozitīva mūzika. Es ar pamāzām izkustināju savus stīvos kaulus un iejutos pasākuma atmosfērā.
Viņi tik tiešām uzlādēja pozitīvi. Tāda jautra, pancīga grupiņa :)
Cilvēku rindas arī palika daudz biezākas, publika aktivizējās.
Pēc viņu uzstāšanās man ļoti sagribējās padzerties. Izdomāju aizčapot līdz tam galdiņam, kur palika mana minerālūdens pudele un palūgt vai es nevarētu no tās mazliet padzerties.
Aizgāju, paņēmu savu pudeli, palūkojos uz iekšālaidējiem, bet tie mani pat nepamanīja, tad nu es ātri ātri aizlaidos uzvarētājas priekā par to, ka izdevās atgūt savu īpašumu. :))
It kā sīkums, bet prieks liels :))
Tad jau uz skatuves kāpa Katrs Ceturtais Viņiem tā bija pirmā uzstāšanās, tad nu vajadzēja tā kā atbalstīt un iedrošināt.
Vispār priekš pirmās reizes nemaz nebija tik slikti :))
Nākošie bija Limbažnieki Selfish Scream Hmm, dīvaina stratēģija grupai, kas tomēr nav nekādi galīgie iesācēji -
Viņi nospēlēja laikam tikai kāadu vienu vai divas savas dziesmas , visas pārējās bija kaverversijas.
Klausīties jau varēja, tikai tas viss atgādināja kaut kādu diseni.... uz beigām mani tas viss jau bija galīgi piebesījis, tā pat kā tās mazās meitenītes apkārt ar pārgrieztām acīm un spiegšanu...
Hmm un pūļa trakošanu pie Korn kaverversijas. Es nez cik reizes tiku ietriekta tajos krēslos. skiadrs bija viens, ka zilumi būs pamatīgi.
Protams katram jau ir savādāka koncertos līdzi jušanas stratēģija. Man gribējās vienkārši dzīvoties pie skatuves nevis mesties pūlī un ārdīties :)
Tad nu visu laiku bija tomēr jaseko vai tevi atkal kārtējo reizi neizsmērēs pret krēsliem.
Biju laimīga kad tas viss bija beidzies
Pēc limbažaniekiem uz skatuves kāpa igauņu grupa Vennaskond
Viņi izrādās pastāv jau 20 gadu, tā kā grupa ir jau krietni veca.
Publika pēc iepriekšējās ārdīšanās paklīda un zālē palika maz cilvēku. Protams grupa arī pēc izskata radīja iespaidu, ka ne jau pirmo gadu tur atrodas.
Mūzika salīdzinoši ar pārējām līdz tam skanējušām grupām bija mierīgāka, savadabīgāka, varbūt arī sarežģītāk uztverama.
Bet man jau patika, it sevišķi vijoles spēle. Tas bija super. (nu ko var darīt, mana vājība visādi šitādi instrumenti mūzikā)
Spēlēja viņi ilgi, uz beigām varbūt jau nedaudz palika garlaicīgi.
Pie Old River Crow es aizgāju pastaigāties, pasēdēt un atpūsties. Nevar jau visu laiku trakot, jo priekšā tacū bija vēl daudzas stundas...
Pagājušogad viņi arī bija, šķiet cik atceros, spēlēja tīri normāli. Bet tai momentā man svarīgāk šķita atvilkt elpu.
Apskatīju arī bildes kas bija izstādītas. Interesanti, it sevišķi man patika viens zīmējums kur bija atēlots vīrietis, sieviete un ģitāra :))
Nu tālāk jau uz skatuves kāpa zviedri Hell on Wheels
Jautri un asprātīgi, pozitīvi uzlādējoša mūzika, varēja kārtīgi just līdzi. Tā sieviete ģitāriste izskaījās tāda kā sagurusi(viens garāmejoš cilvēks izteica piezīmi, ka varbūt viņa ir pavisam pilnā) var jau būt, bet tas šķiet netraucēja grupai uzstāties.
Solists bija gana asprātīgs. Tiešām bija vērts šo grupiņu pavērot.
elina vienā konkursā dabūja viņu diksku :)) (iedosi paklausīties?)
pie šiem es biju jau pavisam sagurusi, tāpēc īpašu aktivitāti nespēju izrādīt. Par to man sanāca "bazars" ar vienu meiteni - viņa man pārmeta, ka es es stāvot pie skatuves tik neaktīvi, es pratams paskaidroju, ka esmu sagurusi :))
Ieraudzīju vienu paziņu - Imantu, no citiem končiem, papļāpājām tā kārtīgi. Viņš esot devies uz šo pasākumu tikai dēļ Skumju akmeņiem. Nezinu, man viņa darba kolēģis U. apgalvo, ka viņš esot dikti nerunīgs un kluss cilvēks. Man gan tā neliekas, vienmēr sanāk krietni aizpļāpāties par viskaut ko, galvenokārt mūziku.
Viņam tie igauņi gan neesot patikuši, bet viņam igauņi kā suga vispār nepatīkot, tad nu var saprast :))
Drīz jau uz skatuves kāpa nākošie somi Disco Ensemble Man jau tagad no atmiņas ir drusku pagaisusi viņu uzstāšanās.
Bija jau tīri labi, laikam. Arī kaut kas līdzīgs No Shame. Publaika bija jau jūtami pagurusi, bet uz viņu uzstāšanās baigām jau atkal aktivizējās :)
Kā nākošie bija paredzēti Dzelzs Vilks. Es jutos jau tā ka no kājam krītu nost galu galā pl laikam bija jau ap kādiem 3 naktī, nogurums lika sevi manīt.
Ar bailēm domāju vai varēšu izturēt līdz galam.
Bet atskanot pirmajai dziesmai - izpūrušie mati, man no nezkurienes uzradās TĀĀĀDS enerģijas pieplūdums... Plosījos ne pa jokam.
Zāle bija pilna, pilna laikam līdz galam. Es jau protams turējos savā vietā opirmajā rindā, neļaujot nevienam mani no turienes izgrūst ārā.
Protams ļoti traucēja tas, ka glīgi nebija vietas, gribējās jau tā no sirds izplosīties... Protams, ja labi gribētu varētu arī vietu izkarot, bet man negribējās būt tik brutālai... nācās vien paciest saspiestību.
DzV ir DzV, ļoti subjektīvi, bet viņi tomēr bija ir un būs mana mīļākā grupa. Es sev neko tur nevaru padarīt... :))
Uhh, bija gan Miesnieks, gan Disko, gan citas dziesmas. Galvenokārt jau tās populārākās.
Un vispār uzstāšanās bija diezgan īsa, parasījās vairāk. Palika tāda kā mazuma piegarša... Gan publika gan DzV bija saguruši, galu galā jau bija gandrīz rīts un DzV pirms tam bija jau vienā citā pasākumā tjā vakarā spēlējuši...
Jāgaida laikam būs kāds Depo koncerts, tad jau varēs izbaudīt pilnībā...
Pēc DzV uzstāšanās gremdējamies atmiņās par DzV koncertiem vecajā Metro. Tie tik bija koncerti. Nedaudz pasmaidījām par meitenītēm, kas laikam nevarēja saprast mūsu ārdīšanos :))
Nu dariet ar mani ko gribiet, bet es nespēju tā vienkārši mierīgi stāvēt un klausīties DzV, lai arī cik es būtu nogurusi....
Koncets tuvojās uz beigām. Palikušas bija vēl kādas 3 grupas
Zāle pēc DzV uzreiz palika pavisam tukša. Laikam daudzi tad devās mājās.
No Neighbours esmu jau iepriekš visādos koncertos dzirdējusi - tīri labi man patīk šī grupiņa.
Nogurums man bija nežēlīgs, bet tomēr es saņēmos un vēl nedaudz dejoju līdz viņu mūzikai....
Tad jau nāca ilgi gaidītie Skumju Akmeņi ar Helēnu priekšgalā. SA ir kaut kas fantastisks - tādas noskaņas spēj radīt...
Bet visiem jau laikam to nav lemts saprast - besīja ārā tā viena kompānija kas visu laiku bļaustījās, un izteici stulbas piezīmes.
Tā vien gribējās paņemt līmlentu un aizlīmēt viņiem mutes. :)
(atkāpe Nr 1)Un vispār nākošreiz tik tiešām nenāktu par ļaunu paņemt līdzi kādus iznstrumentus - reāli izbesīja tās nakglas kas bija pie skatuves ivietotajos krēslos - barjerās...
SA... nu ko lai saka perfekta mūzika, kuru prasās baudīt vienārši mierīgi sēžot uz grīdas (AtkāpeNr2)ideāli bija pagājušogad festivālā Rozaa peldbaseins, kad uzstājās Helēna - dega sveces, publika sēdēja uz grīdas, uz skatuves fonā bija meitene - dejotāja, kas sēdēja un adīja :)) tas viss komplektā ar mūziku varēja zinest nez kur fantāzijās...
Uhh, kā man patīk tā vien kompozīcija, kur Helēna spēlē stabules...
Es noplaudēju savas rokas līdz lielām sāpēm, drusku bija bail ka neuzmetīsies tulznas, bet SA ir tā un ne tikai tā vērts.
Pēdējie bija paredzētu Double Faced Eels bet man nebija ne spēka, ne laika palikt, bija jāstiedzas uz autobusu.
DFE ir tīri normāla grupa, cik es viņus esmu dzirdējusi(tad vēl nebija notikušas dalībnieku maiņas un dziedāja meitene) Jaunajā sastāvā nebiju viņus dzirdējusi, tad nu braucot uz šo festivālu man bija doma paklausīties kā viņi skan tagad, bet nu sorrii galīgi nesanāca....
Ārā lija lietus, autobusa šoferis bija sadists - viņš lika mums visiem diez gan ilgi salt ārā un kārīgām acīm skatīties autobusa visrzienā un tad vēl neskatoties uz to, ka cilvēku nebija nemaz tik daudz iekšā laida tikai saucot biļešu nummurus...
Silts autobus beidzot un pilnīga atslēgšanās uz 2 stubndām...
Rīga un mana trakā ideja doties tālāk uz Salaspili nevis uz mājām gulēt.
Bet tā jau bija cita diena un cits stāsts...
Viss.
Beidzot pēc ilgiem laikiem tapis kāds pasākuma apraksts, sen jau nebiju saņēmusies kaut ko tādu uzrakstīt...
Ceru, ka tiem , kas lasīja šo palagu bija interesanti kaut nedaudz.