Es tā arī nekad līdz galam neesmu sapratusi, kas tas ir un kur to smērē, tomēr iespējams, ka TAM ir potenciāls, un Latvijas Nokia vienā mierā varētu būt....
Bija labs ar? Es nekad nekad neesmu meģinājusi, lai gan atzīšos, ka īpašos paššaustīšanās un pašdestrukcijas brīžos mēdzu uzēst pelmeņus un sauso zupu. :)
Pirms gadiem 25 šai mantai droši vien bija daudz "naivāks" sastāvs. Šodien es laikam neriskētu. ;) Nu, jā, bija garšīgs - cukura graudiņi kopā ar rozīgiem kartupeļu miltiem + nedaudz aizlieguma pieskaņas, jo mamma, protams, kaut kā tāda ēšanu neatbalstīja. Jasaka, ka pagatavotā veidā es apzināti tādu netiku ēdusi. Kaut gan... Kas to zina, no kā skolas ēdnīcā ķiseli vārīja? Varbūt ka tieši no tāda.
Es lēšu, ka sabiedriskajā ēdināšanā šis Alojas Sausais parādās kā "ogu mērce" un "ogu pārlējums" visādām industriālajām siera kūkām, utmldz un kaut kā Viņi tomēr pamanās to iebarot.
domāju, ka laboratorija tik daudz ogu kā manā laikā visā mūžā nebija redzējusi. bet cilvēkiem labāk patika tas pats vecais (un, jāteic, lētākais), kura recepte nav mainījusies vismaz kopš astoņdesmitajiem.
pašiem mājās to ķīseli neesmu manījis kopš deviņdesmito sākuma, kad tas bija gandrīz vienīgais pieejamais saldums. nezinu gan, kā šitam tagad ar pārdošanas apjomu. rūpnīcai lielākā nauda nāk no citiem produktiem: cietēm, glikozes sīrupa un visādiem citādiem nesmuka paskata, bet ļoti noderīgiem ingredientiem.
Es pieņemu, ka šis būtu labs brīdis, kad atgriezies pie Jaunā Revolucionārā Ķīseļa izstrādes, jo izskatās, ka produktu sastāvs ir svaigs ceturtās varas jājamzirdziņš šimbrīžam, globālā sasilšana visiem apnikusi.
Nemaz nerunājot par konsistenci.
Nu, jā, bija garšīgs - cukura graudiņi kopā ar rozīgiem kartupeļu miltiem + nedaudz aizlieguma pieskaņas, jo mamma, protams, kaut kā tāda ēšanu neatbalstīja. Jasaka, ka pagatavotā veidā es apzināti tādu netiku ēdusi. Kaut gan... Kas to zina, no kā skolas ēdnīcā ķiseli vārīja? Varbūt ka tieši no tāda.
tb, pie alternatīva varianta, kas nomira dabiskā nāvē :(
domāju, ka laboratorija tik daudz ogu kā manā laikā visā mūžā nebija redzējusi. bet cilvēkiem labāk patika tas pats vecais (un, jāteic, lētākais), kura recepte nav mainījusies vismaz kopš astoņdesmitajiem.
pašiem mājās to ķīseli neesmu manījis kopš deviņdesmito sākuma, kad tas bija gandrīz vienīgais pieejamais saldums. nezinu gan, kā šitam tagad ar pārdošanas apjomu. rūpnīcai lielākā nauda nāk no citiem produktiem: cietēm, glikozes sīrupa un visādiem citādiem nesmuka paskata, bet ļoti noderīgiem ingredientiem.