Lēnām, bet pamatīgi viss nostājas savās vietās, ar Bubļikovu darīšanu gandrīzvai nav, un pat ja ir, tad tikai hohmas, izrādās humorizjūta viņam tomēr ir, ar otru priekšnieci jakobe, nutā, daudzos punktos nesakrīt, kautvai tas, ka domāju, ka elementāras gaumes viņā nau ne kripatas, betnu vismazz viņa ir kā vairogs starp mani un bosi un tagad viņa tiek drīpelēta un rausīta, es tā lēni un mierīgi un laukā lieki nebāžos, viens strēķis bij tads, ka es nedēļām ilgi sēdēju darbā spēlējot spēles bez kāda īpaša pielietojuma, kas piedeva tādu zināmu kūtrumu kopējā dzīvē un tad sāku skraidīt pa pārrunām, līdz nomierinājos, jo nekādu zelta dzīvi un kurtnuvēl algu nekur nepiedāvā, vieni bija visi tādi ieturēti un kulturāli un dzēra kafiju no mazām leļļu krūziņām, lūpām tūtiņā un runāja pieklusinātās balsīs, otri atkal pārlieku runāja par budžetiem un taupīšanu un uzdeva jautājumus par mazbudžeta reklāmas iespējam, skaidrs, naudas nav, ta es kautkā tā sapratu, ka nekur nav tik labi kā mājās un te vismaz visiem normālas sejas un neminimālisma interjeri bez ādas dīvāna un zivtiņām akvārijā, untā aptuveni, tagad jau esmu iešūpojusies visai šitai jaunai sisēmai un pat saņēmusi dažus labus komplimentus par ātru strādāšanu, tas labi,  nu, tā kautkā.