Ūūlę ([info]chimera) rakstīja,
@ 2010-05-19 08:13:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
laiks reāli ārstē visu. nejauši izdzirdētais skolas zvans beidzot vairs neizraisa ne kādas emocijas, ne konvulsijas, un šis ir pirmais maijs manā postizlaiduma mūžā, kurā reflekss "skriet pēc konspektiem un griežvēņot" neliek par sevi manīt.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]pelnufeja
2010-05-19 16:05 (saite)
Es arī tā gribu. Man pat kaut kā šogad neliekas ticami, ka tas viiss jau tūliņ būs cauri. Esmu ieskrējusies un liekas, ka tā vajadzēs turpināt līdz pakritīšu bez spēka, tas gan nav tik daudz skolas dēļ, lai gan skola dara/nodara cilvēkam pāri jebkurā gadījumā.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]chimera
2010-05-19 16:05 (saite)
nu, manā gadījumā nepagāja ne pieci gadi [tikai, šķiet, četri], tā kā :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]pelnufeja
2010-05-19 16:12 (saite)
Nu, man vēl divi (šo ieskaitot) līdz beigšanai, tātad divi maiji. Pēc tam ceru, ka sirds ar katru gadu iesmelgsies aizvien mazāk jūtami. Skolu vispār būtu jauki izdzēst no atmiņas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?