antarctica starts here

19. Maijs 2010

08:13

laiks reāli ārstē visu. nejauši izdzirdētais skolas zvans beidzot vairs neizraisa ne kādas emocijas, ne konvulsijas, un šis ir pirmais maijs manā postizlaiduma mūžā, kurā reflekss "skriet pēc konspektiem un griežvēņot" neliek par sevi manīt.

11:32

man tā globāli ir bail no 3 lietām:
no tā, ka gada [ne šī, bet vispār] laikā hops! ņems un iestāsies kārtējais minileduslaikmets uz kādiem pārtūkstoš gadiem
no zemes pārapdzīvotības
no tā, ka pastrādāšu ko tādu, pēc kā būšu spiesta uz sevi dusmoties visu atlikušo mūžu [arī "visu atlikušo gadu" skan baisi] [lai gan ņemot vērā manu neieinteresētību mikro un makro pasauļu procesos diez vai es būtu spējīga uz tādu nopietnu padlu].

18:42

televizeja tātad:

pirmo reizi mūžā skatos dating šovu, jo tulkoju to. neko nesaprotu, gan jau viņām visām par to maksā, nu nevar 27 gadus vecas sievietes galvā darīties tāds mīļais sīrupiņš. "es ieraudzīju viņu pa tē vē un nodomāju, ka, iespējams, mēs pavadīsim kopā visu atlikušo mūžu, bet viņš mani izslēdza no spēles un tā arī nedeva iespēju pierādīt viņam savas jūtas", jaunkundze piepuņķo visu ekrānu.

kā arī joprojām nebeidz fascinēt seriāls "gossip girl". es sapratu, kā scenārsti strādā pie sižeta attīstības. "ā, paskat, mēs vēl šos neesam izkniebuši savā starpā, kāda nolaidība! ā, paskat, šie savukārt nav kniebušies kopš pirmās sezonas! ā, paskat, šos mēs tā kā sāksim izkniebt, bet ne līdz galam, lai paliek intriga nākamai sezonai. un, protams, kleitas!"
un neba man būtu kas iebilstams pret kleitām vai kniebšanos.
Powered by Sviesta Ciba