A & O joprojām


Sestā epizode
Ainārs un Olga kafejnīcā pīpē. Olga pīpē vaicājoši, Ainārs nedaudz robotiski. Telpas dziļumā uz ķebļa atsēdies Alberts spēlē akustisko ģitāru un dzied.
- Kas ir kilometrs?
- Laiks. Trīs iegūtas minūtes ātri skrienot. Bet, ļoti ātri.
- Skaties uz šo dziesminieku. Ja mēs tagad trīs minūtes ātri skrietu prom un pēkšņi apstātos, viņa dziesma kavētos par trim sekundēm.
- Manuprāt, šis muzikants būs sācis steigties.
- Kurš tad būs tas ieguvējs?
Iereibuši un agresīvi jaunieši no stūra galdiņa atņem Albertam ģitāru. Tiem nepatīk Alberta dziesmas, viņi Albertu pagrūsta un piedraud. Brašuļiem ir savi ieraksti, viņi liek bārmenim tos atskaņot.
- Katrs domā, ka ieguvējs noteikti ir tas otrs.
- Nekad vēl neesmu ieguvusi ne mirkli.
- Kas tad ir mirklis? Vai tā ir laika mērvienība?
- Tas ir laimes mērs. Tu taču esi dzirdējis sakām: “vienu mirkli esmu jutusies laimīga”?
- Mēram ir noteikts mērs. Nu, kaut vai skaits, piemēram. Vai tu esi dzirdējusi sakām: “trīspadsmit mirkļus es biju laimīgs”? Mirkļi neseko viens otram. Aplama ir doma par “dažiem mirkļiem”. Gramatiski šis vārds ir vienskaitlinieks.
- Tātad mirklis ir laika sprīdis, kurā nekas nenotiek, nav notikušas nekādas vērā ņemamas pārmaiņas? O, tad mana dzīve ir mirklis!
- Kāpēc tu visu laiku gribi kaut ko mērīt? Pieņem, ka mirklis ir kaut kāds stāvoklis. Laime ir tavs personīgais stāvoklis, bet mirklis ir vispār.
- Mirklis kā ēters, kurā mēs visi peldam... Žēl, ka viņi tā izdarījās. Tas zellis ļoti jauki, tā mīļi muzicēja.