Ziniet, kā patiesībā ir?! Laikam ir Tas vecums, kad vairs pat negribas skaļus pārtijus, un tieši tāpēc šodien man patiešām NEKAS, pilnīgi nekas nav ieplānots. Reizēm atceros - paklau, Lee, tev taču ir dzimšanas diena.. un Tev pat nav nevienu variantu, ko šodien darīt?? Kā tas var būt?! Pieļauju, ka patiešām šodien sēdēšu viena pati Plazā un lūrēšu filmu apkrāvusies ar lielo kolu. Dažbrīd paliek jocīgi, bet svētki ir tās reizes, kad patiešām jūti, kas Tev ir un nav blakus. Tāpat kā tais reizēs, kad labi ir, bet no malas izskatoties, ka zālīti būtu salietojusies. Par spīti visam, šodien jūtos no sirds laimīga, jo ir noticis tas, ko visi mācās, ko sievietes apgūst un apgūst, ko sauc par soli kādā tur virzienā. Esmu sev labākais draugs. Esmu iemācījusies priecāties par saviem priekiem un pienācīgi pieņemt bēdas. Man ir gandarījums par katru savu nodzīvoto dienu un mans prieks rodas no maziem ikdienas prieciņiem. Laikam jau esmu iemācījusies sevi iemīlēt tādu, kāda esmu. Un vai gan var būt kas labāks par vienkārši laimīgu cilvēku, kurš spēj šo laimi sniegt arī citiem?!
Priekā, mīļie! Zinu, ka pirmais cipars nav tas vieglākais, bet kurš teica, ka dzīve ir viegla?! :)