kad mamma vēl strādāja ogres trikotāžas kombināta kvalitātes kontroles nodaļā, ļoti lūdzu, lai viņa nes man visādus brāķus. cītīgi krāju pogas ar pieciem caurumiem četru vietā un kopā saaugušus plastmasas pīlēnus, ko šuva pie dzemperiem.
vēl es krāju papīrus no konserviem, tos speciāli gāju uz gastronomu pa kluso plēst nost. žēl, ka kolekcija aizgāja nebūtībā; голубцы мясорастительные vien bija ko vērti.

pēc tam vairs neko neesmu krājusi. ne mūziku, ne mīļākos.