mana bērnības mīļākā grāmata bija 'omīte ābelē'. neviens nekad to grāmatu nezina, varu saderēt, ka neviens no jums arī ne, bet tur bija par vienu mazu zēnu, kuram nebija omas, tāpēc viņš izdomāja nenormāli foršu omu, kas viņu veda uz karuseļiem un vizināja ar kabrioletu. man šķiet, ka tai grāmatai bija latviešu autors, bet to es varu arī samelot. pats labākais bija tas, ka es bērnībā bieži par to visu sapņoju, tas ir, nosapņoju grāmatas notikumus kā filmā, un pēc tam ilgi nevarēju izdomāt, vai tas bija sapnis, vai arī patiešām filma.