šīs nedēļas kultūras programma rauj jumtu nost. ne jau tāpēc, ka mētra aizvakar esot piedzērusies un vēmusi. nē, jo pliku pimpi tik un tā nav redzējusi. neizdevies ceļojums.
mana kultūras programma ir pārbagāta - pirmdien paspēju laikā visus darbus, jāatzīst, man palīdzēja tas, ka galvā visu laiku skanēja laura reinika dziesma "skrienu". par savu aktīvo darbību saņēmu adekvātu atalgojumu, kuru devāmies noēst garšīgos suši un nodzert. oficiāli paziņojām, ka šis ir romantisks vakars divatā, un tas bija pietiekoši, lai birziņš nenāktu mums stāstīt par šleseru un viņa piedzīvojumiem slepenajos maskavas geju klubos. "ko tad vakar svinējāt?" tā mūs sagaidīja krogā otrdien. jāatzīst, ka bijām pārsteigti par to, ka šampanieša pudeles iet mums pa priekšu, bet nenoliegsim, ka mums bija, ko svinēt: metaformas, kā arī fakts, ka tagad kārlis ir menedžeris ļoti slavenam cilvēkam - man. izārdījām krastiņa grāmatnīcu, jo viņš necienīgi par mani bija izrunājies viņdien.
jāsvin bija arī otrdien. gunčas dzimenē biju pieprasītākā meitene visā alūksnes zaļumballes estrādē, bet vislabākais dziedātājs bija klerks. kārlis tagad ir profesionāls fotogrāfs, tāpēc man ir bildes, kur izskatās, ka sūcos ar kaut kādiem džekiem, kas nekad nav bijusi taisnība. struncis palīdzēja nonākt pie secinājuma, ka nekad nedabūšu džeku, jo krutie džeki, kas man ir blakus, ir mani izlutinājuši. gribu džeku, kurš gatavo kā gunča, runā kā struncis un aizstāv kā kārlis. dienu vēlāk sapratu, ka ir vēl trakāk - viņiem visiem kaut kādā mērā ir spēja runāt, gatavot, aizstāvēt, tāpēc man tagad jāizvēlas viens no viņiem. džeku, kurš gatavo man vajag noteikti, kaut arī struncis uzskata, ka to iemācīšos pati ar laiku: "sirsniņ, tad, kad Tev blakus būs džeks, pret kuru Tu jūti īstu siltumu, Tu no olas tādus ēdienu taisīsi, nu, tādus ēdienus!" te jāpiebilst, ka regulāri, pārsitot olu, daļu tās pildījuma es noleju uz galda, bet gunča gatavo tik labi, ka pats prot dēt olas. kaut arī kārlim biju runāt biju paguvusi pamācīt vien kādu stundu, viņš vakarā jau paspēja nokārtot eksāmenu uz 10, apmēram vienu stundu pavadot, kādam džekam (kurš, ja kas, labi dejo) stāstot visu par politiku - tostarp arī faktus, kas nekad nav bijuši tuvu patiesībai, bet pārliecība un izteiksmes veids - 10!
šķiet, kompānija anete+naurīts+elīna+kārlis jau bija dubultrandiņš, un uz deju grīdas sapratām, kā ir jādalās pāros. tā kā naurītis, dejojot ar mani, pamanījās pārsist man lūpu, bet kārlis ar aneti viens otram kāpa virsū, zinājām, ka anetes pirms pāris nedēļām pieņemtais lēmums precēt naurīti ir pareizs.
kārlim ir ļoti smuki draugi, bet viens no viņiem ir arī izteikti paranoisks. mārtiņs k mirklī, kad kārlis jau bija pie miega vārtiņiem, pēkšņi pielēca kājās un prasīja, vai mēs tagad sūcamies. atbilde ir tāda, ka pieklājīgi guļam un nesūcamies. "ko tad Tu dari? laizi viņai pakausi? es dzirdēju skaņas!!!!" tā notika vēl vienu reizi, un es sāku vilkt paralēles starp mārtiņu un mana tēva vectēvu, kurš zem gultas glabāja cirvi, jo naktī nākot tumšie spēki.