— — —
Tāds sērīgi sentimentāls garastāvoklis.

Jocīgi, ka tik ilgi esmu dzīvojis kaut kādās ilūzijās, nereālos sapņos. Un tik pavirši izturējies pret visu īsto, reālo, svarīgo — cilvēkiem, pasauli, "tagad un te", to, ko es šajā dzīvē tomēr māku, nevis domāju ka māku un domāju, ka varētu. Te nu es esmu, vientuļš — un mani draugi ir lēta vīna glāze, youtube un cigarete.

Nekas jau nemainīsies pa lielam, neticu es vairs straujām pārmaiņām.

Te nu ir reālitāte, tāda, kāda tā ir. Tie reālitātes aspekti, kurus izvēlējos sev pats.

Rīt šajā teātrī sāksies tās pašas izrādes kārtējais cēliens.

Tikai šoreiz laikam viss būs vairāk pa īstam. Vienkāršāk, primitīvāk, ... tā, kāda šī dzīve patiesībā arī ir. Varbūt mazāk tiks runāti neapzināti (un apzināti) meli, varbūt sapņu mērogs samazināsies un darbu apjoms palielināsies. Kas zina.

* * *

Playgirl, why are you sleeping tomorrows world, hey playgirl
Playgirl, why are you dancing when you could be alone, hey playgirl
Playgirl, why are you sleeping tomorrows world, hey playgirl
Playgirl, choking on cigarettes won't get you along, hey playgirl

Hey playgirl, hey playgirl, northern lights catch you coming down
Sleep your way out of your hometown

viss ir tik muļķīgi

* * *

varbūt patiešām nevajadzētu domāt par to visu, bet tikt beidzot pie kādām īstām garastāvokli uzlabojošām zālēm, tam taču nevajadzētu būt sarežģītāk par zobārsta apmeklējumu, ir tik ļoti apnicis visu laiku skumt un redzēt visu tik blāvā un negatīvā gaismā

nevis naivi ākstīties te ar stulbajām cigaretēm, muļķīgo alkoholu un veselīgo skriešanu