 |
Journal | Friends | Archive | User Info | memories |
Vasara un dūmi -
| May. 6th, 2015 09:55 am Cibas meiteņu ierakstu dēļ aizdomājos, ka gandrīz katram manā ģimenē, mani pašu ieskaitot, ir kāda pašārstēta trauma, bet pašārstējoties vienmēr ir pienācis brīdis, kad rēķini ar konkrēto notikumu vai cilvēku šķiet nolēgti un atlaisti, un par to vairs netiek runāts.     | |
Comments:
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Pienjemu, ka profesionaalju paliidziibu meklee tad, kad pats nevar tikt galaa. Un ne vienmeer aizieszana pie aarsta garantee izveseljoszanos.
(Reply)
esmu gājis pa 2 lāgi pie vienas un tās pašas terapeites. abas reizes pašam bija sajūta, ka nu pietiks - ir pietiekami izrunāts, ir pietiekami skaidrs. ideāls neesmu, bet būs gana labi, lai tālāk pats kultos.
Es domāju, ka es bez terapijas pieredzes tagad nejustos tā, ka varu "pati tikt galā" - nav jau runa par beigusies/nebeigusies, atrisināts/neatrisisnāts - manuprāt, vērtīgākais, ko terapija iemāca ir būt pret sevi, cik nu iespējams, godīgam, apjēgt ka, kamēr tu nesapratīsi, kas tās ir par lietām, kas patiesībā ir bijušas tik traumējošas, nekas nemainīsies.
pievienojos.
piedevām tā sajūta, ka ķipa viss ir atrisināts ļoti bieži izrādās maldīga, bieži tas ir tikai izstumts no apziņas, aplikts ar rotājumiem vai maskējamiem zariem un aizmirsts
piedevām tā sajūta, ka ķipa viss ir atrisināts ļoti bieži izrādās maldīga, bieži tas ir tikai izstumts no apziņas, aplikts ar rotājumiem vai maskējamiem zariem un aizmirsts
Tas jā, skaidrs, ka kaut kas vienmēr ir nomaskēts vai aizmirsts.
Viens paziņa šo salīdzināja ar fiziskajām rētām - viņam bija rēta pēc kāda negadījuma un ķirurgs viņam pastāstīja, ko tur var uzlabot, noslīpēt un ko nē. Un tad viņš nesaprata, kāpēc dvēseles rētu ārstējot terapeits ņēmās nesekmīgi pāroperēt sen sadzijušu brūci, nevis sniedza praktiskus padomus rētkopībā.
Viens paziņa šo salīdzināja ar fiziskajām rētām - viņam bija rēta pēc kāda negadījuma un ķirurgs viņam pastāstīja, ko tur var uzlabot, noslīpēt un ko nē. Un tad viņš nesaprata, kāpēc dvēseles rētu ārstējot terapeits ņēmās nesekmīgi pāroperēt sen sadzijušu brūci, nevis sniedza praktiskus padomus rētkopībā.
tapec ka biezhi vien ir apaksa salauzts un nepareizi saaudzis kauls un nekada reetu kopsana nenoversis klibosanu
Taisnība, jā. Bet tur svarīgs aspekts vēl bija, ka ķirurgi novērtēja citu iepriekš izdarīto un izjas punkts bija, vai vēl kaut ko var izdarīt, kamēr par psih-ārstēšanu viņam šķita, ka katrs sāk no visu sākuma.
|
Profesionāļiem ir jānodrošina sev bizness nākotnei. Vislabākais klients- hroniskais klients.
(Reply)
|
1) Psiholoģija ne tuvu vēl nav tādā līmenī kā pārējā medicīna, tāpēc ārtēšanas process nav tik efektīvs.
2) Ļoti daudzi cilvēki, kas visu ir it kā pašizārstējuši, jau gados saprot, ka tas nav īsti izdarīts, un iet pie psihoterapeita pirmo reizi 40, 50, 60 gadu vecumā.
3) Cilvēki nerunā par savām traumām, jo citi tās spējīgi saprast un pamatā cilvēkos tās izraisa dusmas nevis līdzjūtību.
2) Ļoti daudzi cilvēki, kas visu ir it kā pašizārstējuši, jau gados saprot, ka tas nav īsti izdarīts, un iet pie psihoterapeita pirmo reizi 40, 50, 60 gadu vecumā.
3) Cilvēki nerunā par savām traumām, jo citi tās spējīgi saprast un pamatā cilvēkos tās izraisa dusmas nevis līdzjūtību.