Vasara un dūmi - Post a comment

Cibas meiteņu ierakstu dēļ aizdomājos, ka gandrīz katram manā ģimenē, mani pašu ieskaitot, ir kāda pašārstēta trauma, bet pašārstējoties vienmēr ir pienācis brīdis, kad rēķini ar konkrēto notikumu vai cilvēku šķiet nolēgti un atlaisti, un par to vairs netiek runāts.
Savukārt psih- pakalpojumus lietojošie/lietojušie vienmēr uzsver, ka process nav beidzies, terapija nekad nav pabeigta - tāds kā traumēšanās līzings, kuru tā arī nevar nomaksāt.