Vasara un dūmi -

Es domāju, ka es bez terapijas pieredzes tagad nejustos tā, ka varu "pati tikt galā" - nav jau runa par beigusies/nebeigusies, atrisināts/neatrisisnāts - manuprāt, vērtīgākais, ko terapija iemāca ir būt pret sevi, cik nu iespējams, godīgam, apjēgt ka, kamēr tu nesapratīsi, kas tās ir par lietām, kas patiesībā ir bijušas tik traumējošas, nekas nemainīsies.

(Reply) (Thread)

pievienojos.
piedevām tā sajūta, ka ķipa viss ir atrisināts ļoti bieži izrādās maldīga, bieži tas ir tikai izstumts no apziņas, aplikts ar rotājumiem vai maskējamiem zariem un aizmirsts

(Reply) (Parent) (Thread)

Tas jā, skaidrs, ka kaut kas vienmēr ir nomaskēts vai aizmirsts.
Viens paziņa šo salīdzināja ar fiziskajām rētām - viņam bija rēta pēc kāda negadījuma un ķirurgs viņam pastāstīja, ko tur var uzlabot, noslīpēt un ko nē. Un tad viņš nesaprata, kāpēc dvēseles rētu ārstējot terapeits ņēmās nesekmīgi pāroperēt sen sadzijušu brūci, nevis sniedza praktiskus padomus rētkopībā.

(Reply) (Parent) (Thread)

tapec ka biezhi vien ir apaksa salauzts un nepareizi saaudzis kauls un nekada reetu kopsana nenoversis klibosanu

(Reply) (Parent) (Thread)

Taisnība, jā. Bet tur svarīgs aspekts vēl bija, ka ķirurgi novērtēja citu iepriekš izdarīto un izjas punkts bija, vai vēl kaut ko var izdarīt, kamēr par psih-ārstēšanu viņam šķita, ka katrs sāk no visu sākuma.

(Reply) (Parent)