+200
Klau, bet zolē man ir pārgājis jaunības trakums un esmu sācis beidzot sakarīgi spēlēt. Rezultāts ir šāds - pēdējās astoņās partijās (katrā 25-30 izpēles, 2 vinnētas zoles un ļoti maz spēlēts kā lielajam) ar labi spēlējošiem un normāliem pretiniekiem esmu savācis +200 punktu, ja jums tas vispār ievietojas galvā.
Jaunā stratēģija: šo to noskatījos no Līpāna, savukārt Līpāns šo to noskatījās, šķiet, no sava fātera, kurš, savukārt, man ir tāds kā zoles Markss. Bet jaunā stratēģija, apvienojot sevī gan jaunības trakuma elementus, gan izteiktu piesardzību, rezultatējas skaidros +25 points per game! Zolē! Un ne reizi mīnusos.
Pirmkārt, zolē vispār ir nedaudz pamainījies visiem stils, kurš tā kā novirzās no spēles likumiem (tipa mazie cenšas maksimāli spiest uz to, ja viņiem gadās kāda kontrolkārts, tad iet ar "neatļautajiem" liekajiem caur savējo, cerot uz kādu kreiceni)un tie, kas to neievēro, zaudē. Manuprāt, ļoti pareiza ievirze; vispār ir daudz komfortablāk būt mazajam. Tas ir jāpiekopj. Stratēģijas otrais punkts ir sekojošs - faktiski NEKAD neņemt uz 5 trumpēm. Lai to darītu, ir nezinu kam jābūt uz rokām. Un poh uz dūžiem, draugi. Poh. Pasaki piecām trumpēm vienkārši - nē!
Kas ir interesantākais, pie šādas stratēģijas ir ļoti grūti iespējams taisīt kļūdas spēlē. Pēdējās, kuras es sev atceros, ir bijušas aiz tīras neuzmanības. Trešais, kuram nepakļaujas pat ultrapieredzējuši vilki: esot mazajam, jābūt nesavtīgam (jāatmetās, kad vajag) un viss jāvirza, lai pie gājiena tiktu tas, kurš iet caur lielo un nevajag domāt, ka visu izdarīsi pats. Bet pietiks par mazajiem.

Interesentākais sākas tad, kad runa aiziet par to, kā spēlēt lielajam. Nu, pirmais, ko pārkāpj ir - līst uzreiz ar dūžiem. Lai to darītu, ir jābūt ļoti spēcīgiem argumentiem, tipa tādai lapai, ka ja neies, tad ir hana. Dūži pat ar "piekabēm" ir domāti pēdējam momentam! Otrkārt, lielajam vienmēr ir nepieciešams mistera Fiksa plāns, pie kā pieturēties, kaut sūdīgs un paviršs, bet nepieciešams. Treškārt, un to nezkāpēc dara tikai pieredzējuši zolmaņi, lielajam ir maksimāli jāspiež uz to, lai viņš vienmēr paliktu pēdējā rokā! Es pat lieliski spēlējošiem pretiniekiem neesmu šo pamanījis, es kā lielais spēlēju daudz savādāk. Ceturtkārt, lielais bez kontrolkārtīm (vai kompensējošajiem platajiem) ir diezgan nožēlojama parādība (ja mazie uzspiedīs uz savējām). Piektkārt, spēlēt zoli (ne spēli, bet neņemot augšā)bez skaidra un saprātīga plāna ir pēdējais idiotisms. Ja nav plāna - ņem augšā. Es pat ar 8 trumpēm to esmu darījis, un beigās izrādījies, ka pareizi vien ir.

Vēl kas ienāca prātā - ka bridžs ļoti iemāca cilvēku saprast, kā spēlēt zoli. Tur ir divas svarīgas lietas: komunikācija (kad sola) un plānošana (kad viens no partneriem izspēlē partiju). Tomēr spēlējot zoli ar pieredzējušiem pretiniekiem, visu, tāpat kā preferansā, izšķir tas, cik ātri tu atkodīsi viņu riska pakāpes un ļoti sīki knifiņi (izteikti labs zoles spēlētājs var sākt spēlēt pret noteikumiem, tā gan).

Tagad tikai punktus skaitīt līdzi vajadzētu man vēlreiz iemācīties :) A to viss pēc čuja un ņuha, lai arī tas īpaši nepieviļ.