| 23. Nov 2009 @ 16:03 |
---|
Poll #16880 To be or not to be?
Open to: All, results viewable to: AllAtteikties no tā, ko mīli, lai izdzīvotu, ir drosme vai gļēvums? Priecāšos, ja komentāros pamatosiet savu izvēli! |
|
From: | darkz |
Date: |
23. Novembris 2009 - 16:07 |
|
|
|
(Link) |
|
izdzīvošana tomēr primārais un hobijs neizklausās no veselīgajiem, ja jau kapā dzen
paldies. kapā, par laimi, gluži vēl neesmu iedzīta. :)
|
From: | darkz |
Date: |
23. Novembris 2009 - 16:40 |
|
|
|
(Link) |
|
tad jau drošvien viss ir galvā
|
From: | goo |
Date: |
23. Novembris 2009 - 16:09 |
|
|
|
(Link) |
|
- skatoties kas tas ir ko mīli - skatoties kas priekš kura ir mīlestība - ja mīl vēl 1000000000000 lietas tad tas ir nejēdzīgs jautājums
man šobrīd ļoti eksistenciāls. bet jā, protams, katra situācija ir jāvērtē atsevišķi. es laikam ar šo pollu vairāk mērķēju uz to, lai noskaidrotu vispārējos sviestacibas sabiedrības nosakņojumu. :D
tfu tu, "noskaņojumu" pirksti mežģās :)
Vot davai precizējam uzreiz, lai var saprast, ko gribēji pajautāt.
Runa ir par cilvēku vai kaut ko citu? Un ko nozīmē "atteikties"? Ķipa džeks dikti mīlēja kādu meiču, bet viņam piedraudēja nošaut un jams izvairījās tikties ar meiteni? Tur jau vēl ir arī nianses- kas piedraud un cik tas ir nopietni.
From: | putana |
Date: |
23. Novembris 2009 - 16:20 |
|
|
|
(Link) |
|
Ne viens, ne otrs. Vienkārši nepieciešamība reizēm.
|
From: | sirdna |
Date: |
23. Novembris 2009 - 16:22 |
|
|
|
(Link) |
|
+1
O. Šis ir labs aspekts. Paldies, padomāšu par savu problēmu šādā gaismā.
Nevis gļēvums bet piesardzība.
|
From: | tipa75 |
Date: |
23. Novembris 2009 - 17:31 |
|
|
|
(Link) |
|
man kaut kā liekas, ka neatteikties ir kudī grūtāk. Ar noteikumu, ka patiesi mīli.
Sāksim ar to, ka tā situācija, kas aprakstīta NAV "lai izdzīvotu". Kā jau Tu pati tur minēji - tu vnk sāktu dzīvot uz citu kakla nenosakāmu laika sprīdi, tapē, ka gribi "foršu" darbu. Tu neatteiktos no tā ko tipa mīli, bet tai pašā laikā dzīvosi tālāk, tikai ne pa savu naudu.
Turpināsim ar to, ka no jebkura aspekta, kas paspējis ienākt prātā kopš posta izlasīšanas (aptuveni 4 - 5 minūtes) nespēju saskatīt ne drosmi, ne gļēvumu vispārīgajā situācijā "atteikties no mīlestības, lai izdzīvotu". Vienmēr ir pierādījies, ka izdzīvošanas instinkts ir spēcīgāks par visām mīlestībām un bailēm - pat superromantiskajā kino, kur Roze atskaldīja no savas rokas atsalušo Di Kaprio un nemetās viņam pakaļ.. Ļubestība ne ļubestība, bet dzīvot, ta gribējās. A ja tu izvēlies mīlestību un neizdzīvošanu, tāpat tak esi beikts un pagalam un no tavas mīlestības ne silts ne auksts un sanāk, ka izvēloties iet bojā tu pie reizes esi automātiski izvēlējies atteikties no savas mīlestības.. Bezpriģels..
Lūk, šis ir iemesls, kādēļ es nevēlējos konkretizēt situāciju - man bija svarīgi uzzināt vienkārši dominējošo attieksmi. Protams, tas nav "lai izdzīvotu" vārda burtiskākajā nozīmē - maizei un putraimiem/kartupeļiem es kaut ko sapelnītu ar gadījuma darbiņiem, lai gan bez ģimenes palīdzības par dzīvokli, piemēram, nesamaksātu, un viņi nudien arī nav miljonāri. Runa drīzāk ir par atteikšanos no kaut kā sev svarīga, no principu, kas veido manu personību, naudas sniegtā komforta dēļ. Un runa nav par to, ka es gribētu "foršu" darbu, es gribētu tikai "ciešamu" darbu, kura darīšanā es spētu saskatīt jēgu. Saprotu, ka tā ir šajos laikos ir vecmodīga sentimentalitāte un nepieļaujama greznība, bet tikai un vienīgi naudas pelnīšana kā tāda manā apziņā nepiešķir darbam jēgu. Protams, ir ļoti daudzi cilvēki, kas par šādiem "sīkumiem" nelauza galvu un vienkārši dragā, neiedziļinoties, kāpēc, bet es par nelaimi tā nespēju. Tomēr paldies Tev par atbildi un iedziļināšanos sveša cilvēka problēmās.
Ja jautājums ir tik sāpīgs, ka skar izdzīvošanas aspektu, tad, protams, atteikšanās nav gļēvums. Es drīzāk teiktu- ilgtermiņa ieguldījums. Saka, ka tas, kas paredzēts, pēc kā tiecamies, agri vai vēlu būs. Lai nonāktu pie tā, ko mīli, parasti ir jāiziet sagatavošanās laiks. No gaisa nekas nekrīt, bet, ja nokrīt, tūlīt tiek atņemts.
Šis ir labs atgādinājums. Paldies.
Un piebilde - atkāpšanās, nav atteikšanās. Dažreiz lai darītu patiesi to ko mīli, ir jāiet apkārtceļi un reizēm jāatkāpjas, lai izdzīvotu un pēc tam atkal ietu "uzbrukumā". Ar galvu sienā skriet tik dēļ tā, ka mīli tādu un tādu darbu... tā nebūtu drosme bet gan stulbums un īstermiņa domāšana.
Jā, pacietība, par spīti treniņiem, joprojām ir mana vājā vieta.
|
From: | morraa |
Date: |
23. Novembris 2009 - 19:05 |
|
|
|
(Link) |
|
Prasaas treshais atbildes variants. Manupraat taa nav ne drosme ne gljeevums, bet diezgan normaala reakcija, ja runa iet, teiksim, par hobiju vai miiljaako eedienu/cigareshu marku.
tātad viss atkarīgs no mēroga?
|
From: | morraa |
Date: |
24. Novembris 2009 - 01:50 |
|
|
|
(Link) |
|
Darbiibaam jaabuut adekvaataam pieejai. Ja visu dara peec universaalaam skiceem, tad nekas labs parasti nesanaak.
|
From: | egucis |
Date: |
23. Novembris 2009 - 20:46 |
|
|
|
(Link) |
|
Drosme, jo no mīļotā ir grūti atteikties, bet ja abu izdzīvošana ir no tā atkarīga, tad jādara arī nepatīkamas lietas...
|
From: | asaa |
Date: |
23. Novembris 2009 - 21:49 |
|
|
|
(Link) |
|
Manā uztverē – viss, kas iesaista mīlestību un atteikšanos no tā, ir gļēvums, un nekad – ne ar vienu izņēmu vai iemeslu – nav tam attaisnojama.
From: | kungs |
Date: |
24. Novembris 2009 - 01:50 |
|
|
|
(Link) |
|
tās ir paģiras
From: | kungs |
Date: |
24. Novembris 2009 - 01:50 |
|
|
|
(Link) |
|
manā gadījumā
|
|