| 24. Novembris 2009 - 00:29 |
---|
Lūk, šis ir iemesls, kādēļ es nevēlējos konkretizēt situāciju - man bija svarīgi uzzināt vienkārši dominējošo attieksmi. Protams, tas nav "lai izdzīvotu" vārda burtiskākajā nozīmē - maizei un putraimiem/kartupeļiem es kaut ko sapelnītu ar gadījuma darbiņiem, lai gan bez ģimenes palīdzības par dzīvokli, piemēram, nesamaksātu, un viņi nudien arī nav miljonāri. Runa drīzāk ir par atteikšanos no kaut kā sev svarīga, no principu, kas veido manu personību, naudas sniegtā komforta dēļ. Un runa nav par to, ka es gribētu "foršu" darbu, es gribētu tikai "ciešamu" darbu, kura darīšanā es spētu saskatīt jēgu. Saprotu, ka tā ir šajos laikos ir vecmodīga sentimentalitāte un nepieļaujama greznība, bet tikai un vienīgi naudas pelnīšana kā tāda manā apziņā nepiešķir darbam jēgu. Protams, ir ļoti daudzi cilvēki, kas par šādiem "sīkumiem" nelauza galvu un vienkārši dragā, neiedziļinoties, kāpēc, bet es par nelaimi tā nespēju. Tomēr paldies Tev par atbildi un iedziļināšanos sveša cilvēka problēmās.
|