janvāris, filma. mani nepārliecināja 2 lietas
kā juzim var būt vienaldzīgs viss apkārt notiekošais. ok, pirmā, turklāt wannabe nelaimīga mīlestība. un filmas, režija pāri visam. bet tik un tā neticu, ka bija pofig par barikādēm. es toreiz biju salīdzinoši sīkā un uz rīgu mani neviens tāpat nelaistu, līdz ar to man nav konkrētas, klātesamības pieredzes. bet šķita, šķiet, ka visi bija pārņemti ar ideju par brīvību
otrs. ielas aina pēc baznīcas, pēc sarunas ar māti. juzis iznāk ārā un uz ielas pilnīgi neviena nav. neticu