Klimata panikotāju politika pamazām piedzīvo krahu: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2025-arpolitikas-eksperti-pasaule-atkapjas-no-cinas-ar-klimata-parmainam-letak-ir-tam-piemeroties-neka-noverst.a622561/

Tas bija sagaidāms, jo panika nebija balstīta realitātē. Saprotams, ka ir globāla sasilšana un vajadzētu samazināt CO2 izmešus, bet jautājums vienmēr bija par to, cik daudz izmaksās pielāgošanās izmaiņām pretstatā izmaksām mēģinājumiem (bez garantijām, kas tas tiešām izdosies) panāk nulli CO2 izmešu.

Es vakar skatījos karti par Jakutiju (Sahas novadu Krievijā). Tajā dzīvo apmēram 1 miljons cilvēku, bet pēc teritorijas ir gandrīz Indijas lielumā, kurā dzīvo vairāk nekā 1 miljards cilvēku. Puse Jakutijas ir mūžīgā sasaluma zonā, kas nozīmē, ka tā nav īpaši piemērota dzīvošanai. Globālās sasilšanas ietekmē tur varētu dzīvot daudz vairāk cilvēku. Savukārt Indijā cilvēki varētu iegādāties gaisa kondicionētājus un pārdzīvot karsto laiku.

Pārmaiņas nevienam nepatīk, bet tās var būt uz labo pusi.

Daudzi satraucās par ūdens trūkumu. Bet jau šobrīd Izraēla piepilda ezeru ar atsāļoto ūdeni: https://x.com/Osint613/status/1990703026462474273 Tehnoloģijas ir atrisinājums.