imagine (minchux) rakstīja, @ 2008-06-01 23:12:00 |
|
|||
Mūzika: | Mandalay - Deep Love |
Entry tags: | maratons |
Garāks ceļojuma izklāsts
Labi, centīšos visu salikt pa plauktiņiem... Izbraukšana Lidmašīna 14.00, tādad ~12.00 jābūt lidostā un 10.30 no Carnikavas. Viss pēc plāna, iebraucam vēl Mikausi pabarot un prom uz lidostu. Pa ceļam atcerējos vienu būtisku sīkumu (paldies Dievam nebija jāpielieto), ka nav izdrukāta polise. Bet atrisinājās, ar senas draudzenes palīdzību, kura strādā lidostā. Bet tā kā nekad nebiju lidojusi ar Ryanairu, biju uztraukusies - kas, kur kā.. vispār inčīgi. Ja LV Ryanair meitene man par to pases nr. vēl kautko nomurmināja, tad atceļā zviedru meitene teica - no problem :)! Ieejot iekšā un sākot gaidīt lidmašīnu, man bija sajūtas kā mazam bērnam. Te ēst. Te dzert. Saldējumu. Nu stresiņš. Atrisināju sievišķīgā garā savas "nebūšanas" ar vienu jaunu Lancome Virtuose un rozīņu-riekstu maisījumu, un saldējumu. Starp citu Narvesens lidostā smukus ciparus uzzīmējis precēm :) (0.5 Nestea 0.95, Karlsons, salčuks - 1,20 utt.). Lidmašīna sagaidīta, kāpjam iekšā, sēžam nost un lasam Cosmopolitanu un skatamies pa logu uz Latvijas ainavu no putna lidojuma un tā līdz pašai Ničepingai/Skavstai.
Tiek sagaidīts pirmais Flyggbusarna. Sakāpjam iekšā, bet izrādās, ka visiem sēdvietas neiznāk. Es jau biju apsēdusies, bet Dzin un vēl 1 kundzītei neiznāca vieta, tad esbez domāšaas piecēlos, norādīju kundzei, kur viņai sēdvieta. Kundze, protams priecīgā neizpranē - vai nu es tā viņai un no kurienes esmu, ka tik laipna. Nosmīnēju, ka no Latvijas un bez mazākās bēdas devāmies ārā gaidīt nākamo busu. Sagaidījām un devāmies uz Stokholmu. No centra uzreiz caur bankomātu uz Stadionu. Un labi vien ka tā, nevis uz hosteli vispirms, jo paņēmu savu numuru un nepieciešamās lietas, devos pēc savas pastas porcijas, vēl nodomāju, ka baigi maz cilvēku rindā un forši. Piesēdām, paēdām un atguvuši spēkus gājām vēl papildus ekipējuma upgreidos. Man patīk šādi pasākumi arī ar to, ka šeit ar normālām atlaidēm var dabūt sezonas preces. Ja jūs smīnat - kā var Skandināvijā dabūt lētāk kā LV - aizbrauciet un pamēģiniet! Tur, starp citu, cenas ir tādas pašas kā te. Un ja jaunas Reebok krosenes var pa 35 LVL nopirkt, tad why not ;)?Nu jā, + daži Maxim produktu iepirkumi un, Lūk, nu jā un tad vēlāk jau rinda pie makaroniem bija garu garā, bet mēs priecīgi, ka esam jau to nokārtojuši un varam doties iečekoties. Ou, pavisam svarīgu lietu aizmirsu pateikt. Tad kad mēs braucām metro uz stadionu, bija diezgan pilns ar cilvēkiem, kas 1) daudzi bija matainie 2)neizskatījās pēc sportistiem. Izrādās kaut kāds koncis. Aizejot līdz stadionam atklājās, ka tur notiek Kiss koncis'tanī vakarā!!! Vispār atmosfēra bija superīga :))!
Iečekojāmies, saņēmām palagus un mums ierādīja mūsu istabiņu. Tajā bija 2 divstāvu gultas, kur vienā bija iekārtojušies 2 norvēģu puiši, arī uz maratonu. Forši džeki patiesībā un, kas nav mazsvarīgi, tīri glīši. Mums ir viena džeka epasts un bilde, tā ka interesentes, varat pieteikties ;) (emm.. es gan nezinu vai viņš vispār ir brīvs šādām lietām :D)! Vārdu sakot pozitīvs pasākums. Izpļāpājāmies par skriešanu, džekiem arī tas bija pirmais maratons. Nu jā un no rīta atklājās, ka arī daži Kiss fani bija hostelī iemājojuši, bet pārsvarā bija maratonisti. Daži no tiem ilgskrējēji. Vienam onkulim tas bija jau 47.tais maratons un no tiem 22. Stokholmas maratons. Un tur bija viena sieviete pēc kompleksijas (neskaitot krūtis, tādas maratonistēm nav) kā Pamela Andersone - tb slaida, tvirta, blonda, skaista pēc sejas :), likās arī ka skrien ap 2.30 h gan jau ka. Un forši bija, ka mums no rīta bija brokastis, kas bija hosteļa cenā iekļautas. Tādas tipiskās zviedru brokastis musli ar jogurtu, tostermaize/sausiņš ar sieru/desu/gurķi utt. Pēc brokast'm gājām pastaigā pa perimetru, piesēst vietējā parkā. Pamanīju vienu būtisku lietu - McDonalds blakus parkam. Ko Dzin vēlāk nožēloja, jo viņam ir principi pret šo iestādi. Bet vai tad var atteikties no saldējuma un milkshake? Tas tika notiesāts un tieši bija palikušas 2h līdz startam. Ar Timu (viens no norvēģiem) norunātās otrās brokastis nācās atlikt, jo milkshake jau bija vēderā.
Tad nu atliek tikai saģērbties un parūpēties par katru būtisko papildus sīkumu - pulksteni, pleijerīti, dzeramsomu+šķidrumu, saziesties ar pretapdeguma krēmu, paņemt hig.lūpeni un rozīnes, un aidā uz startu! Starta/Finiša teritorijā - somu nolikšana, "svarīgu lietu" nokārtošana, ar Dzin sarunāšana kā un ko mēs daram katrs skriešanas un pēc skriešanas laikā. Atvadu buča un dodos uz startu! Ejot uz startu gājiens bija gar zirgiem un zirgu sportistiem. Visi tādi skaisti sapucējušies, bet tik vien kā regular treniņš izskatījās :). Ok nu un nonākusi savā starta koridorā (katram bija iedalīts) nopriecājos, ka var vēl iesildīties, jo pēdējā (F) starta koridorī aizmugurē ir daudz vietas pa ielu paskraidīt!! Bija vēl kādas 20min līdz startam atlikušas, varēja papētīt cilvēkus.. 15..10..5..4..3..2..1..StArTs!
Sākumā visi mūsu koridorā lēnām gāja, jo kamēr priekšējie padsmit tūkstoši izretojas.. bet sākums bija ok. Uzliku pleijerīti, sāka skanēt Ag/Raita housemūzika, bet pēc kādiem 4km es sapratu, ka man tas ritms tai dienai ir par neriktīgu, tipa sirds dauzās ātrāk kā vajadzētu. Izņēmu austiņas un vienkārši baudīju skrējienu. Un sajutos labāk, jo ik pa brītiņam spēlējošās live grupas varēja labāk sadzirdēt un arī līdzjutējus saklausīt (Bra jobb! Loppa! Loppa! :)). Tad dzerampunkti viens pēc otra. Centos arī vislaik regulāri dzert savu dzeramsomas šķidrumu, jo diezgan liels karstums priekš skriešanas (~+25 bija uz starta brīdi). Kādus 8km visu laiku skrēju, kaut sākumā bija nolemts iet 1:5 tehnikā (1min iet, 5min skrien) visu laiku. Pēc 8.km nolēmu, ka esmu "iesildījusies" un varu iet 1:5. Līdz 20.km izturēju. Tā kā dzēru ne tikai savu šķidrumu + ēdu rozīnes, bet arī to, kas bija dzerampunktos, tad man ap 20.km sajutās jocīgi vēderā. Zināju, ka iešu uz WC, tiklīdz būs. Stulbi bija, ka iznāca mazliet pastāvēt rindiņā, bet nu vajadzēja :). BTW tas arī izskaidro, kādēļ līdz 20km pace ir ap 6km/h, bet HALF MARATHON uzlec uz 11km/h. Pēc tam man bija vairāk spēka un es panācu savus cilvēkus, ar kuriem skrēju. Superīgi bija, ka distances laikā bija tādas kā dušiņas, kā arī tika iedalīta švammīte katram , ar ko paslapināties. Un kļūst vieglāk. Padomāts par visu, lai darītu skriešanu vieglāku. Un tur vēl deva ābolus žāvētus ar kanēli tādās končiņās. Tiiiiiik gāaaaaršīgi!!!!!!!! Un atbalstītāji vispār superkruti - tas nav salīdzināms ar atbalstītāju pūli Rīgā, bet es ticu, ka viss ir uz labu ;). Vārdu sakot, varēja manīt, ka SM ir pilsētas svētki, cilvēki iznesuši galdus un savā manierē svin, šmidziņa, tusiņš, viss notiek :D!
Otrajā aplī katrs nākamais kilometrs bija kā svētki un jo tuvāk finišam, jo katrs likās garāks, bet sapratu, jpo vairāk piespiedīšos paskriet, jo ātrāk beigšu. Bija mocības, neslēpšu, bet man neviens neko citu nesolīja. Gribēju sevi pārbaudīt un to nenožēloju. Kā jau rakstīju ap 40km man bija stipri jāpiespiež sevi padomāt labas domas par Anglijas galmu (maratona distance reiz tika pagarināta par vairāk kā 1km, ja ne visiem 2,1 , lai galms varētu vērot distances finišu; un tāda tā distance arī palika, nevis vēsturiskā, ko tas džekīņš līdz Maratonai dieba). Un tad 41km... 42km... lūk tur jau ir stadions, skrienam iekšā, goda apli un yahooooooo, ir! Emocijas ir neaprakstāmas, acis slapjā vietā... Nu jā.. pēcāk jau dod visu pēc kārtas, spēj tik paņemt - sākot ar medāli, pēc laiciņa krekliņu.. tā kā man prātā bija duša, es paliku bez daļas no paikas un bez free masāžas. Bet toties tante jau pakoja banānus neizdalītos un prasīja, vai mēs gribam, protams! Un viņa kādus 3kilo maisā ielika. Kādus 2kilo atstājām hostelī viesiem brokastīm. Un vēl tur bija tāds garšīgs ābolu sidrs bezalkoholiskais. ņamma. Stāsts par dušām, kas draugos nelasīja - vīriešu dušas bija turpat, kur somu saņemšana utt. tb finiša zonā, bet sieviešu dušas pa kāpnītēm augšā, vēl kalnā augšā pēc mirklīša pa kāpnēm lejā un tad iekšā ēkā pa kāpnēm augšā, tad mazliet lejā... es domāju, vai tiešām feminisms tos zviedru vīriešus tā bija nokaitinājis, lai 4000 dalībniecēm liktu pamocīties vēl mazliet??? :)
Vakariņās man jau bija izdomāts MAcdonalds. 1) tas bija vistuvāk hostelim 2) tas tika ieteikts kā after-race food, lai atjaunotu vielas organismā. Proams, ir jau ideālākas vietas, bet iet ekskursijā pa pilsētu vairs nav luste tādos brīžos. Es paņēmu klasisko cheezburger komplektu. Dzin, McD nīdējs uzrāvās uz majonēžaina BigTasty, kas bija pretīgs dēļ majonēzes. Chīzits tādā ziņā ir klasika - tikai gaļa, sierds un gurķīts, bez liekas ķēpas. Tā manam vīrietim nācās nest upuri. Bet es noteikti to atlīdzināšu ar vakariņām rīt :D! Jā, brīdinājums vēl viens (ja kāds vēl te lasa...) ja skrienat maratonu, var visādi iet ar vēderu. Redzēju meiteni, kas dušā bija atlaidusies, bet vēlāk gāja vemt. Man bija arī dīvainas sajūtas, bet nekas ekstremāls. Tāda slodze ir visam organismam, līdz ar to jābūt gatavam uz visu. Bet nu jā, es ar katru kilometru pateicos savam organismam un ķermenim, cik tālu tas mani ir nesis. Malacis :)! Pēc vakariņām - au! au! au! uz gultu, sakārtojām somas, novienojāmies par agro celšanās laiku (7.30), jo lidmašīna jau 12.00 , kamēr aizkuļas utt. Un likāmies uz auss... tikai es, man liekas tā arī visu nakti pa īsto neaizmigu. Atceļā pirms lidmašīnas viens latviešu kungs pamanīja, ka mēs no SM, nāca runāties. Bet vispār tāds prikolīgs, smieklīgs tipiņš. Nu lūk, tas arī īsumā viss....