tātad pirmie nopietnie iespaidi par lord of the rings online

- ļoti ātrs levelaps. no tutoriāļa es izlīdu ap kādu astoto līmeni, tagad man ir 12-ais un galvā atvērusies čakra.
- ļoti quest-driven pasākums. vienatnē dauzīt maigos vilkus un labās čūskas ir neizsakāmi skumji, pie tam vēl esot hunter klasē. apguvi divas uzbrukumu ķēdītes un vāc lūtu. kvestus skraidīt ir daudz interesantāk (nē, nu erandi un dhl serviss, protams), kā arī materiāli izdevīgāk. plus vēl var iegūt unikālo aitemu, cepuri "oleases defense". unikālajā aitemā staigā apkārt visa piekraste. drīz jau ostā visi ar šo keponu galvā ietupsies ceļos un grauzīs semkas, piedzerot ugunsdzēšamo aparātu. 
- ierodoties katrā jaunā pilsētā, es pirmām kārtām uzdodu godājamajai elvenulbertangerlīligīlas publikai jautājumu, "kurš no jums ir treneris, bļeatj?!". " kur ir koučs, nah?!"
- kraftings. katram kārtīgam elfam ir nepieciešams prast trīs lietas - iekārt ausī lustras apmēra briljantu, sanaglot no kaimiņu žoga sev zābakus, kā arī uzvārīt sardeles. savādāk galadriēla nenovērtēs.
- mīnuss - vienā pilsētā tusojas aptuveni identiska līmeņi viduszemes nožēlojamie iedzīvotāji. tas kautkā nemotivē. lūk, kad redzi, kā pa gaisu lido 8000-ā līmeņa čarkters trīsgalvaina behemota mugurā, uzreiz ieslēdzas " et alī tā glibu!", a tā...




martcore - dzīvnieka draugs
nosist stirniņu, lai varētu ieturēties zem viršiem (man katls un sērkociņi ir līdz, var taisīt lielos un mazos privalusi!), aizliedz grīnpīss



martcorem šķiet, ka viņš beidzot ir atradis vietu, kur varētu apmesties