barbala (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} barbala) rakstīja,@ 2011-09-21 15:10:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Zefīriņš
Iebrauktuve vārtrūmē ir apmēram 8 soļus plata. Iebraukšanu apgrūtina virkne grūti modelējamu faktoru - gājēju dažādā plūsma: ir tādi, kuri redz, ka griež auto un smuki pastāv, ir tādi, kuri nikni paskatās un apiet, velosipēdisti, rollerbleidisti un māmiņas ar ratiņiem, kā arī tas, ka automātiskie vērti veras vaļā samērā apdomīgi un nākas kādu brīdi, pusiegrieziena stāvoklī būt ta-ne-uz-ielas, ne arī uz ietves. Nav vienkāršs, bet ir izdarāms manevrs.
Mans dienas varonis ir Cilvēks, kurš ēda Zefīru (pēc tam, kad uz izdzertā bremžu eļļas un metilsporta kokteiļa uzpīpēja linoleju, aut. piez.)
Dienasvidus, diegzan blīva satiksme un gājēju plūsma. Piebraucu pie mājas stūra, jau pultēju vārtus, palaižu gājējus, bet te- te peld viņš. Plandošiem matiem, vaļā mēteli, augums 157 cm, vecums- nenosakāms, toties skaidri nosakāmi džentlmeņa iecienītākie hobiji, tikumi un dziras.
Un nāk Viņš skudras soļiem, no otras puses, neapturami kā prāmis viņam pretī dodas grūtniece kombinzonā, izskatās mankten nikna un gaisa plūsma nobīda kungu mazliet no trajektorijas.
Un kungam, uz kuru gaidu, jo esmu pieklājīga autovadītāja, rokā ir Zefīrs Šokolādē, kuru viņš baudpilni kož pa mazam gabaliņam, pēc katra atmet galvu, izgaršojot ikvienu daudzslāņaino suflē, kakao sviesta un transtaukskābes niansi, mon dieu, ja jūs redzētu – neviena salkanākā Laimas reklāma nav tik izjusti lēna, kā tas, ko performēja Vīrs ar Zefīru. Nesasteigti griežoties te ap savu asi, te gar mana auto priekšpusi, viens solis uz priekšu, daži pussoļi atpakaļ un tā uz priekšu, nosacīti. Šujmašīnai "Veritas" ir tāds apdares dūriens, kādā vīrs gāja, arī tautasdejās ir rakstiņš tāds: kaut kas starp valsi ar garām cilpām un mazo rucavieti, man šķiet.
Un liela mana vaina, ka nebiju agrāki novērojusi, ka zefīrs ir tik milzīgs, ka to var ēst tik ILGI, līdz aiz manis jau stāvēja seši citi auto, kauca riepas, taures un bremzes, bet mēs visi tapām atviegloti par šo iestrēgšanu, Vīrs ar Zefīru uztaisīja skaistu virpuli pie pasta, atstutējoties pie ceļazīmes un ilgi spoguļojās skatlogā, turpinot baudīt neaprakstāmo gardumu. Par nebeidzamu zefīru!
Iebrauktuve vārtrūmē ir apmēram 8 soļus plata. Iebraukšanu apgrūtina virkne grūti modelējamu faktoru - gājēju dažādā plūsma: ir tādi, kuri redz, ka griež auto un smuki pastāv, ir tādi, kuri nikni paskatās un apiet, velosipēdisti, rollerbleidisti un māmiņas ar ratiņiem, kā arī tas, ka automātiskie vērti veras vaļā samērā apdomīgi un nākas kādu brīdi, pusiegrieziena stāvoklī būt ta-ne-uz-ielas, ne arī uz ietves. Nav vienkāršs, bet ir izdarāms manevrs.
Mans dienas varonis ir Cilvēks, kurš ēda Zefīru (pēc tam, kad uz izdzertā bremžu eļļas un metilsporta kokteiļa uzpīpēja linoleju, aut. piez.)
Dienasvidus, diegzan blīva satiksme un gājēju plūsma. Piebraucu pie mājas stūra, jau pultēju vārtus, palaižu gājējus, bet te- te peld viņš. Plandošiem matiem, vaļā mēteli, augums 157 cm, vecums- nenosakāms, toties skaidri nosakāmi džentlmeņa iecienītākie hobiji, tikumi un dziras.
Un nāk Viņš skudras soļiem, no otras puses, neapturami kā prāmis viņam pretī dodas grūtniece kombinzonā, izskatās mankten nikna un gaisa plūsma nobīda kungu mazliet no trajektorijas.
Un kungam, uz kuru gaidu, jo esmu pieklājīga autovadītāja, rokā ir Zefīrs Šokolādē, kuru viņš baudpilni kož pa mazam gabaliņam, pēc katra atmet galvu, izgaršojot ikvienu daudzslāņaino suflē, kakao sviesta un transtaukskābes niansi, mon dieu, ja jūs redzētu – neviena salkanākā Laimas reklāma nav tik izjusti lēna, kā tas, ko performēja Vīrs ar Zefīru. Nesasteigti griežoties te ap savu asi, te gar mana auto priekšpusi, viens solis uz priekšu, daži pussoļi atpakaļ un tā uz priekšu, nosacīti. Šujmašīnai "Veritas" ir tāds apdares dūriens, kādā vīrs gāja, arī tautasdejās ir rakstiņš tāds: kaut kas starp valsi ar garām cilpām un mazo rucavieti, man šķiet.
Un liela mana vaina, ka nebiju agrāki novērojusi, ka zefīrs ir tik milzīgs, ka to var ēst tik ILGI, līdz aiz manis jau stāvēja seši citi auto, kauca riepas, taures un bremzes, bet mēs visi tapām atviegloti par šo iestrēgšanu, Vīrs ar Zefīru uztaisīja skaistu virpuli pie pasta, atstutējoties pie ceļazīmes un ilgi spoguļojās skatlogā, turpinot baudīt neaprakstāmo gardumu. Par nebeidzamu zefīru!
