 | 5. Sep 2007 @ 12:18  |
|---|
Pirmkaart luugshu juusu piedoshanu par shaadu aptauju. Otrkaart neatvainoshos, ka nav taada varianta kaa 'kaa kuru reizi', jo sabiedriibas jau iiteniibaa ir ljoti liidziigas, pat ja no saakuma taa neshkjiet. Treshkaart es saprotu, ka 'politika', 'religjija' un 'ekonomika' ir jeedzieni, kurus vienu no otra atdaliit ir gruuti, un kuri tiiraa veidaa nepastaav nekur, bet kaut kaadi svariigi principi jau atshkjiras un peec tiem arii centiisimies vadiities. Ceturtkaart luugshu aizraadiit, ja juus redzat veel kaadu lielu faktoru, kas nosaka sabiedriibas dziivi, ko es neesmu pamaniijis. Neiekljaavu tradiiciju, jo likaas, ka kaut kaa sheit neiederas, un ka tajos trijos jau taa iekljaujas, bet varbuut kljuudos, aizraadiet cik vien speeka.
Poll #12868 vara
Open to: All, results viewable to: AllSabiedriibas dziivi nosaka... View Answerspirmkaart politika, otrkaart ekonomika, treshkaart religjija
   13 (21.7%) pirkmaart politika, otrkaart religjija, treshkaart ekonomika
1 (1.7%) pirmkaart ekonomika, otrkaart religjija, treshkaart politika
1 (1.7%) pirmkaart ekonomika, otrkaart politika, treshkaart religjija
38 (63.3%) pirmkaart religjija, otrkaart politika, treshkaart ekonomika
2 (3.3%) pirmkaart religjija, otrkaart ekonomika, treshkaart politika
5 (8.3%) |
Tad tikpat labi arī "kultūru" un "sportu" varēji aptaujā iekļaut.
nu, kurltuura, nedaudz nepreciizi izsakoties, ir pilniigi viss, ko cilveeks rada, domaa un uztver, taapeec taa te neiedereetos. sports ir paaraak nieciigs, un, manupraat, pilniigi pakljauts politikai, ekonomikai un religjijai.
Īsti negribu piekrist. Tad varētu arī apgalvot, ka viss ir politika, respektīvi, tieši tā visu nosaka, un tad zem tās pabāzt apakšā visu pārējo. Varam tādā veidā vulgarizēt jebkuru no šiem jēdzieniem.
Kādā ziņā sports ir pakļauts reliģijai? Varbūt kaut kur Āfrikā arī šamaņi burās pirms futbola spēlēm, lai visi ļaunie gari nozūmētu pretinieka komandu, un ir lasīts, ka ne bez panākumiem, bet principā tās ir nesaistītas lietas. Un runājot par ekonomiku, mūsdienu profesionālā sporta pasaulē tā bieži vien ir tikai pēdējā kalpone.
nu, par politikas un sporta attieciibaam, cik saprotu, jautaajumi mazi.
ekonomika noteikti nav sporta kalpone, sports muusdienaas paarsvaraa ir domaats pikja kaashanai, taatad pakljauts ekonomikai.
religjija ar sportu arii ir cieshi saistiita, jo sportu ritualizee ne tikai aafrikas shamanji, bet arii milziigs procents rietumu pasaules iedziivotaaju. aizej uz kaadu britu pabu, kad speelee chelsija ar manchesteru, ja tas ko tu redzeesi nav religjisks rituaals, tad gruuti izskaidrot, kas tas ir.
un kaa var apgalvot, ka viss ir politika iisti nesaprotu, taapeec arii necenshos to dariit.
Jā, bet ekonomika tajā pašā laikā kalpo sportam tādā veidā, lai tas šo piķi ar tās palīdzību spētu raust. Varam arī tā pagriezt.
Nestāsti man te par britu pabu, tas nav dievnams, un tā apmeklētāji nepielūdz Dievu. Reliģija ir ticība pārdabiskajam un ar šo ticību saistīti kulta rituāli. Ja tu sportu un uzvaras un zaudējumus kā tā neatņemamu sastāvdaļu uzskati par kaut ko pārdabisku, tad no šāda savāda viedokļa izejot, vēl varētu par to diskutēt, lai cik tas nebūtu smieklīgi.
Es arī nesapratu tavas domas par kultūru, un pie šīs abpusējās neizpratnes arī paliksim.
ēm-m-m... ja drīkst iejaukties... ar pirmo teikumu tu pats tikko pateici, ka sports kalpo kā līdzeklis naudas gūšanai, nevis otrādi :)
Slikti saprati, izlasi uzmanīgāk.
lasu uzmanīgāk: "lai tas šo piķi ar tās palīdzību spētu raust"
mērķis - piķis [ekonomika?]
līdzeklis - sports
kur tieši ir mana kļūda?
Mērķis - nauda, līdzeklis - ekonomika, ibio.
vot tā, tagad es vairs nesaprotu, kurā vietā šajā mudžeklī ir sports >:(
Kā peļņas guvējs, piemēram.
vai arī kā līdzeklis peļņas gūšanai?
Var būt gan sports, gan ekonomika šai lomā, to es gribēju teikt. Savstarpēja mijiedarbība, taviem vārdiem izsakoties. Nevar te vienu stādīt augstāk par otru.
tas jau izklausās tuvāk patiesībai :)
nope, religjija nav ticiiba paardabiskajam, religjija ir ticiiba un rituaali, bet tai nevajag noteikti buut ticiibai dievam (dieva-radiitaaja vai dieva-mirusho valdnieka izpratnee) vai laumunjaam.
'Jā, bet ekonomika tajā pašā laikā kalpo sportam tādā veidā, lai tas šo piķi ar tās palīdzību spētu raust.' iisteniibaa tu te neko nepagriezi, vienalga gala secinaajums, ka galvenais ir pikja raushana, un pikja raushana=ekonomika.
definīcija: reliģija - sabiedriskās apziņas forma, kurā noteicošā iezīme ir ticība pārdabisko spēku esamībai
Nav? Da paņem jebkuru svešvārdu vārdnīcu un izlasi, kas tur stāv rakstīts pie vārda "reliģija". Varbūt personīgi tev arī ir pašam sava izpratne par to, kas tas par zvēru, bet man savukārt tavs viedoklis šajā ziņā nešķiet pietiekami autoritatīvs, lai to uzklausītu, kur nu vēl lai piekristu.
Atslēgas vārs ir "kalpo". Ne sports kalpo ekonomikai, bet otrādi. Kaut gan var būt abējādi, protams, kas gan neatrisina šo strīdu.
ja papeetiisi religjiju veesturi, tad redzeesi, ka laikiem attiistoties religjijas kljuust aizvien cieshaak saistiitas ar realitiiti. raganinjas definiicija, un laikam arii tava religijas definiicija ir muljkjiiga, jo to var visnotalj viegli paarprast. ja tev mans viedoklis neshkjiet autoratiivs, tad varbuut tev liksies autoratiivs profesoru viedoklis, kuri saviem studentiem bez liekiem jautaajumiem religjiju veesturee vai tamliidziigos priekshmetos ljauj rakstiit referaatus par taadaam religjijaam kaa, piemeeram, vadonja kults vai preces kluts. ja arii tas tevi nepaarliecina, tad palasi par shiim religjijaam graamatas, vai paskaties ko iisti sludina taada religjija kaa modernais saatanisms. proti, vaardu 'paardabisks' ir pavisam viegli paarprast, uzreiz mees redzam visaadus zevus, kalii, krishnas un sveetos peeterus pie debesu vaartiem. tajaa pashaa vadonja kultaa paardabiskais izpauzhas vieniigi kaa neeksisteejoshu pozitiivu iipashiibu piedeeveeshana vadonim, piemeeram, paarspiileeta tikumiiba, vai tamliidziigi. vaacieshi jau nedomaaja, ka hitlers prot vinjiem labu laiku ar domaam uzsuutiit, bet viengalga nacisms ar visiem saviem marshiem, rituaaliem un vadoni centraa piedaavaaja ljoti labu un iedarbiigu religjiju vaacu tautai. un nebija taa tikai sausa politiskaa sisteema.
Esmu pietiekami pētījis reliģijas vēsturi, lai saprastu, ka apgalvojums "laikiem (kurš no tiem, jo sanāk, ka to ir daudz?) attīstoties (kā attīstoties?) reliģijas (par kādām tad reliģijām īsti iet runa?) kļūst aizvien ciešāk saistītas (kādā veidā?) ar realitāti (?!)" ir idiotisks.
Tā nav mana reliģijas definīcija, zēniņ, ne es to esmu izdomājis, un ne es to bāžu vārdnīcās. Ja tu saki, ka tā ir muļķīga, tad tu par muļķiem uzskati tos pašus "autoratīvos" profesorus, kurus nupat arī pats piesauc. Izvēlies izteicienus tā, lai tos nevarētu pārprast un pavērst pret tevi. Kas attiecas uz vadoņu kultiem, tad par to tu izteicies tikai tagad, pirms tam tu man acīs bāzi pabu un futbolu, kas var būt rituāls tādā nozīmē kā kādas paražas veikšanas kārtība, bet ar reliģiju nesaistīts. Tad tikpat labi arī ikdienišķo vīna iemalkošanu vai cigāra izsmēķēšanu par reliģiju varētu uzskatīt. Protams, atsevišķu cilvēku pielūgsmē un dievišķošanā mēs varam saskatīt reliģijas pazīmes, bet tikai un vienīgi.
ar futbolu un pabu tev nebaazos virsuu, bet gan centos paraadiit kaa sports ir ritualizeets peec tam, kad tu izteicies, ka tam ar religjiju nav nekaada sakara. tur tu, protams, kljuudiijies, jo sportaa ir skaidri noshkjirti labie, forshie, draudziigie svareejie, un sliktie dranjkja pretinieki, tur ir savas relikvijas, savas masu psihozes un ekstaazes sasniegshanas, viss paareejais kaa jau pieklaajas labai religjijai. viina dzershanaa to visu neatradiisi. protams, sportaa izteiktaaks ir rituaala princips, un mazaak izteikta izteikta pieluugsme. protams, ka vadonja kultaa religjiju var pamaniit labaak, kaa jau tu pats pavisam negribiigi atzini.
luugshu tevi paluukoties no malas kaadi ir tavi argumenti. tavi divi viscildinaataakie argumenti ir atsaukshanaas uz populaarzinaatniskaam definiicijaam, un apgalvoshana, ka es neesmu pietiekami liela autoritaate. neapvainojies, bet ir tachu nedaudz nozheelojami, ne? par to autoritaati pohuj, varu ieteikt tikai vairaak skatiities uz argumentiem, nevis sarunas biedru, citaadaak reti kaut kur nonaaksi, bet pie definiicijas nedaudz pakaveeshos. proti, ja cilveekam ir kaut nelielas ieprieksheejas zinaashanas par kaadu lietu, tad vinjsh uz jebkuru shiis lietas definiiciju skaitiisies kritiski, un ir sveshvaardu vaardniicaas arii nepareizas un nepilniigas definiicijas, lai kaa arii mums to negribeetos.
taatad mums ir dota definiicija: "reliģija - sabiedriskās apziņas forma, kurā noteicošā iezīme ir ticība pārdabisko spēku esamībai." tu pats varbuut neredzi, ka shii definiicija ir iista kritiskaas domaashanas medusmaize? pirmkaar nav atbildeets, kas ir religjija, bet nosaukta tikai noteicoshaa ieziime. otrkaart man kaa domaajosham indiviidam jau ir kaut kaads priekshstats par religjiju, taapeec es to saliidzinaashu ar definiicijaa doto. teiksim, ka es ticu citplaneetieshieshu rasei vaardaa Valjkas, kuri apdziivo planeetu Yo, un ir atklaajushi muuzhiigo dzineeju. Shii ticiiba nekaadaa veidaa nenosaka manu dziivi, es tos citplaneetieshus nepieluudzu, un man par vinjiem pilniigi pohuj. Teiksim, ka taadu eksistencei tic veel kaadi 100 cilveeki. Tad nu taa buus sabiedriskaas apzinjas forma, kuraa noteicoshaa ieziime ir ticiiba paardabisku speeku esamiibai, bet taa noteikti nebuus religjija. Jaasecina, ka definiicija ir vismaz ljoti nepilniiga, jo nav ne iisti pateikt, kas tieshi ir religjija, piedevaam esam atklaajushi, ka shai definiicijai var atbilst arii citas sabiedriskaas apzinjas formas, ko mees ar religjiju nevaram nosaukt. taatad definiicijas nepilniigums ir skaidrs, tagad jaapaarbauda taas patiesums. jautaajums - vai visu religjiju pamataa ir ticiiba paardabiskiem speekiem? atkal meegjinaasim uzburt teoreetiski iespeejamu pasauli. panjemam pashu triviaalaako lietu, piemeeram, visnotalj preciizu rokaspulksteni, kam kaads viirs vaardaa Aigars ir devis nosaukumu Sebastians. Aigars domaa, ka Sebastians ir ljoti labs pulkstenis un meegjina par to paarliecinaat arii citus. citi Aigaram piekriit, un saak celt Sebastianam sveetniicas ar Sebalstiana bildeem tajaa, kaa arii pieluugsmes vietaam, un pasludina Aigaru par shii izcilaa pulkstens pravieti. Sebastians raada laiku, taapeec par galveno tikumu tiek pasludinaata laika zinaashana jebkuraa briidii. izceljas kari, lai uzspiestu Sebastianu neticiigajiem, sveetceljnieki ierodas vietaa, kur atrodas origjinaalais Sebastians utt. tomeer cilveeki shim pulkstenim nav piedeeveejushi nekaadas citas iipashiibas, kaa vieniigi labu laika raadiishanu, taatad nav nekaa paardabiska. secinaajums - var tikt pieluugti un iekljauti visa veida rituaalos arii objekti pret kuriem cilveeki izjuut cienju un piekjershanos pat tad, ja tiem netiek piedeeveetas paardabiskas iipashiibas. es zinu, ka piemeeri ir visnotalj absurdi un smiekliigi, bet galvenais ir tas, ka tas teoreetiski ir iespeejams. gala secinaajums - definiicija ir galiigi garaam.
saprotu, ka arii bez manis gan jau redzi cik ljoti shii definiicija ir garaam. kaut kaadus 'autoritatiivos' profesorus es piesaucu tikai taapeec, ka tu saaki runaat par kaut kaadaam autoritaateem, man tas jau saakumaa shkjita pavisam muljkjiigi. tomeer shaubos, ka manis piesauktie profesori buutu likushi sv-vaardu vaardniicaa kaut ko tik stulbu.
"laikiem (piekasiishanaas vaardiem) attīstoties (modernizeejoties) reliģijas (runa ir par taam religjijaam, kas rodas konkreetajos veestures posmos) kļūst aizvien ciešāk saistītas (cieshaak pieturoties pie logjikas un padarot par pieluugsmes objektiem konkreetas lietas un personas, primarizeejot to reaalaas fiziskaas vai gariigaas iipashiibas) ar realitāti (ok, te teiksim, ka realitaate ir tas, kas peec tavaam domaam neiekljaujas kategorijaa 'paardabiskais')". citiem vaardiem - senajos laikos pieluudzaam zemu, veelaak pieluudzaam pirmkustinaataaju un veel veelaak staljinu, jaunaakos modes aksesuaarus vai pashi sevi. un es zinu, ka arii shobriid robas ljoti shiizas, neracionaalas un galiigi ku-kuu religjijas, bet es runaaju par meinstriima tendenceem.
"Protams, atsevišķu cilvēku pielūgsmē un dievišķošanā mēs varam saskatīt reliģijas pazīmes, bet tikai un vienīgi." LOL, taatad Jeezus dievishkjoshanaa ir redzamas tikai un vieniigi religjijas paziimes, un ne vairaak, ja?
vispaar noriebies, atzini tachu, ka vismaz religjijas paziimes vadonja kultaa redzi, nu, tad ja jau realitaatee ir sastopamas vismaz paziimes, tad teoreetiski kaut kad naakotnee ir iespeejama arii pavisam nopietna religjija, un nekaada paardabiskuma. atgriezhoties pie pashiem pamatiem, es tev ar to visu negribu pieraadiit, ka sports, harijs poters un kas tur veel ne ir kaut kaadi absoluuti pakljauti produkti, kas veestures gaitu galiigi neietekmee, pasarg dies'. bet to var saliidzinaat ar kunga-verga attieciibaam. protams, ka kunga dziivi ljoti lielaa meeraa ietekmee vinja vergs, un savaa zinjaa vinji ir pakljauti viens otram, tomeer tas nemaina faktu, ka viens ir kungs, un otrs - vergs. luuk, tad religjija, ekonomika un politika buus tas kungs, un nabaga poters ar savu reetu buus vergs.
zinu, ka daudz par garu, bet iisaak vienkaarshi nemaaceeju.
Da nu, murgi, pat līdz galam neizlasīju. Augstāk par savu pakaļu neuzleksi, neieskaitīts.
teema paaraak nopietna, lai vareetu vienkaarshi paskaidrot, un, protams, ka garsh teksts dod oponentam shkjietamu iemeslu pateikt 'murgi' un viss. tomeer tas nemaina faktu, ka neesi speejis dot nekaadus paarliecinoshus argumentus, tikai definiiciju un autoritaashu piesaukshana, nekas vairaak.
Un ko piesauc tu? Savu "diženo" prātu? Es jau savu viedokli izklāstīju, tu to nepieņem, es nepieņemu tavējo. Protams, tev šķiet, ka man nav taisnība, man savukārt šķiet, ka tev nav taisnība. Argumentus es devu un pietiekami pārliecinošus, bet pieņemu, ka tu tos vienkārši nesaprot. Ir jēga turpināt disputu, ja oponenti tāpat paliek katrs pie saviem uzskatiem?
droshi vien ir jeega, bet nav jeegas turpinaat, ja abi uzskata, ka preteejaa puse vispaar savu viedokli nav argumenteejusi, ne tikai nepareizi argumenteejusi, tad gan jaasleedz ciet laikam.
Vismaz te mēs domājam līdzīgi.
Jā, savu viedokli es jau izteicu un no tā atkāpties netaisos. Neredzu jēgu turpināt diskusiju un ne jau argumentu trūkuma dēļ (tos es pateicu, tālākais būtu tik tāda atkārtošanās un ieslīgšana nesvarīgās detaļās), bet gan lai nebūtu jālasa visas šīs blēņas. ;)
ps. tālāk par otro teikumu netiku, bet zināšanai - raganiņas definīcija ir pa taisno no latviešu valodas skaidrojošās vārdnīcas, nevis no gaisa pagrābta ;)
es sapratu, ka taa definiicija ir no kaut kaadas tizlas vaardniicas, vari atrast augstaak arii visnotalj izveerstu atspeekojumu.
Varbūt tu pats esi pārāk tizls, lai pieņemtu, ka tev elementāri nav taisnība? ;)
protams, ka man ir taisniiba, ko tu arii pats vismaz daljeeji atzini. bet tu neesi vieniigais, kas religjiju uztver paaraak vienkaarshoti un aprobezhoti, vairaakums cilveeku iisti nesaprot, kas ir religjija, taada dziive.
Vecīt, es pats esmu reliģiozs cilvēks. Tādā nozīmē, kā tu to saproti, tā tiešām ir aprobežotība un tīša, primitīva vulgarizācija. Es taču neiešu atkārtoties, labi? Un es neatzinu, ka tev ir taisnība, tak izlasi uzmanīgāk. Viens liels LOL.
:) nu, bet protams, ka tu esi, visi cilveeki ir religjiozi, taapeec neviena sabiedriiba bez religjijas nav iztikusi, vienkaarshi nav alternatiivas un viss.
Tomēr uzsvēršu, ka ne tādā nozīmē, kā tu to domā.
man liekas, ka tas ir drīzāk kā aplis vai trīsstūris [kvadrāts?], un augstākminēto faktoru ietekme uz sabiedrību ir to savstarpējās mijiedarbības rezultāts. nu, kaut kā tā, bet man slinkums zīmēt bildi, lai labāk varētu saprast šo neordināro viedokli :)
savaa zinjaa, protams, taisniiba, un to droshi vien pieraada, ka iztikt sabiedriiba nevar bez neviena no shiem faktoriem, taapeec atkriit doma, ka kaads no tiem ir pilniibaa pakljauts citam. tomeer tieshi taapeec jau izlasiiju shos triis, it kaa visneatkariigaakos cilveeku pishanas mehaanismus, lai liktu padomaat, kursh tomeer muus vada nedaudz vairaak. nu, apmeeram taa :)
nū-ū-ū... politika un ekonomika, manuprāt, vispār ir traki saistītas... par politikas un ekonomikas neatkarību varētu runāt tikai brīvā tirgus ekonomikas un pilnīgas demokrātijas apstākļos, bet, kā jau zināms, tādi eksistē tikai gudrās grāmatās :) ... nu, jā, un reliģijas kā sabiedrības ietekmētājfaktora vietā es mūsdienās drīzāk liktu zinātni, bet tas arī ir tikai viedoklis...
tev taisniiba, ka muusdienaas daudzi cilveeki savaa neizmeerojamajaa stulbumaa par savu religjiju saak pataisiit zinaatni, bet tas jau nemazina religjijas noziimiigumu. iisteniibaa jau zinaatne nav nekas vairaak kaa visaadu fizisku likumsakariibu noveeroshana, ar meerkji atvieglot mums visiem dziivi, radot user friendly vidi. protams, var religjisku jautaajumu skaidroshanai izmantot arii zinaatniskos atklaajumus, bet zinaatne kaa taada nerunaa par to par ko runaa religjija, un religjija arii nodarbojas ar pavisam citaam lietaam. piemeers - zinaatne nekad nedefinees atshkjiriibu starp labo un ljauno, bet religjijaa tas ir viens no galvenajiem stuurakmenjiem.
paga, mēs nesapratāmies - es negribēju teikt, ka zinātne ir kaut kādā veidā saistīta ar reliģiju, es tikai gribēju teikt, ka tevis nosaukto politikas, ekonomikas un reliģijas vietā es drīzāk būtu likusi politiku, ekonomiku un zinātni. un droši vien vēl kaut ko, kas pašlaik nenāk prātā
Stingri runājot, vajadzētu likt visu, ieskaitot internetu un Hariju Poteru.
ai, es tikai ieraudzīju tavu "luugshu aizraadiit, ja juus redzat veel kaadu lielu faktoru", nu, lūdzu, aizrādu :P un man personīgi liekas, ka nevienā no augstākmienētajiem trīs tas neierakstās
tfu, bļin, sapisos meistarībā, piedod :)
Nieki. Bet izlasīju ļoti uzmanīgi, kaut neko nesapratu. :)
jums vienkārši ir pārāk līdzīgas jūzerpikčas :D
zinaatne neveic taas funkcijas, kuras veic religjija. izpratnes radiishana par labo un ljauno ir viens piemeers, ar ko galvenokaart nodarbojas religjijas, bet ir veel daudzi citi. un kaa jau teicu - zinaatne ir parasta proceduura, kas nodarbojas ar dabas likumsakariibu izskaidroshanu, un neizvirza sev nekaadas taalaakas ambiicijas, taapeec taa ir pakljauta trim augstaakmineetajaam. protams, zinaatne muusu pasauli ietekmee milziigi daudz, bet taa tomeer ir tikai instruments varas rokaas.
n-n-n, tu joprojām nesaprati :) bet, nu, labi, lai paliek
zinātnei ir gan visnotaļ lielas ambīcijas, draudziņ - bet to ir viegli nepamanīt, jā :) un ko nozīmē "tikai instruments varas rokaas"? to, ka zinātne pakļauta politikai? a es teiktu, ka ekonomikai daudz vairāk. un otrādi - ekonomika zinātnei. bez zinātnes mēs, pat, ja būtu nokāpuši no kokiem un iekūruši uguni, Cibā tagad vis nesēdētu :)
ar vaardu 'vara' es nedomaaju politiku, bet gan varu, proti, arii ekonomiku, un, starp citu, arii religjiju. un, protams, ka bez zinaatnes mees cibaa tagad neseedeetu, neviens tachu to nenoliedz. neviens nenoliedz arii to, ka zinaatne ir vitaali nepiecieshama, lai muusdienu sabiedriiba vispaar vareetu funkcioneet un pastaaveet, bet kaa jau tu pareizi pateici - no kokiem nokaapt un uguni iekurt var arii bez nekaadas lielaas zinaatnes, taapeec sabiedriibas funkcioneeshanai taa tomeer nav vitaali svariiga, taatad tomeer buus nedaudz zemaak.
tik kategoriskam viedoklim man grūti piekrist, bet oponēt, izskatās, nav jēgas, tāpēc paldies par uzmanību :)
nevajag uzdot jautājumus, ja neesi gatavs uzklausīt atbildes
ja vari nosaukt oficiāli apstiprinātu jēdziena definīciju par izrautu "no kaut kaadas tizlas vaardniicas", nez kādus argumentus tu vēl gaidi? tev taisnība, īstā un vienīgā, protams :D
labi, beidz, taa definiicija patieshaam bija muljkjiiga, un to tachu ir gruuti neredzeet. to tev pateiks jebkursh kaut cik skolots cilveeks, ne tikai es.
Latvijas dzīvi? Skaidrs, ka politika un ekonomika, kas visbiežāk ir viens un tas pats..
:) nav nemaz tik skaidrs.
Ja runa ir par Latviju- politika un tad ekonomika. Kāpēc ne otrādi? Tāpēc, ka politika ir tā, kas regulē ekomnomikā notiekošo- mēs tomēr dzīvojam demokrātijā, nevis totālā monarhijā vai totalitārismā / autoritārismā, kur teorētiski pastāv iespēja, ka ekonomika nosaka politiku. Kāpēc nepieminu reliģiju? Tāpēc, ka domāju, ka Latvijā piederība kādai konfesijai lielākoties ir tikai deklaratīva.
Ja runa ir par pasauli, tad atkarīgs par kuru valsti/ reģionu tieši runājam. Ir valstis, kur viss vairāk vai mazāk pakārtots reliģijai... lai arī cik skumji tas nebūtu.
Man jau šķiet, ka Latvijā politiku (pie)taisa atkarībā no ekonomiskām interesēm tā saucamie ekonomiskie grupējumi, tas ir, tieši ekonomika lielākoties (bet ne pilnībā, ir izņēmumi) arī nosaka politiku.
a kur ir variants "Es neesmu no Rīgas"?
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/7667/1260) |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) red |
|---|
| Date: |
6. Septembris 2007 - 09:32 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
kas ir sabiedrības dzīve un ko nozīmē tās noteikšana?
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/community.gif){kind=small}