ar futbolu un pabu tev nebaazos virsuu, bet gan centos paraadiit kaa sports ir ritualizeets peec tam, kad tu izteicies, ka tam ar religjiju nav nekaada sakara. tur tu, protams, kljuudiijies, jo sportaa ir skaidri noshkjirti labie, forshie, draudziigie svareejie, un sliktie dranjkja pretinieki, tur ir savas relikvijas, savas masu psihozes un ekstaazes sasniegshanas, viss paareejais kaa jau pieklaajas labai religjijai. viina dzershanaa to visu neatradiisi. protams, sportaa izteiktaaks ir rituaala princips, un mazaak izteikta izteikta pieluugsme. protams, ka vadonja kultaa religjiju var pamaniit labaak, kaa jau tu pats pavisam negribiigi atzini.
luugshu tevi paluukoties no malas kaadi ir tavi argumenti. tavi divi viscildinaataakie argumenti ir atsaukshanaas uz populaarzinaatniskaam definiicijaam, un apgalvoshana, ka es neesmu pietiekami liela autoritaate. neapvainojies, bet ir tachu nedaudz nozheelojami, ne? par to autoritaati pohuj, varu ieteikt tikai vairaak skatiities uz argumentiem, nevis sarunas biedru, citaadaak reti kaut kur nonaaksi, bet pie definiicijas nedaudz pakaveeshos. proti, ja cilveekam ir kaut nelielas ieprieksheejas zinaashanas par kaadu lietu, tad vinjsh uz jebkuru shiis lietas definiiciju skaitiisies kritiski, un ir sveshvaardu vaardniicaas arii nepareizas un nepilniigas definiicijas, lai kaa arii mums to negribeetos.
taatad mums ir dota definiicija: "reliģija - sabiedriskās apziņas forma, kurā noteicošā iezīme ir ticība pārdabisko spēku esamībai." tu pats varbuut neredzi, ka shii definiicija ir iista kritiskaas domaashanas medusmaize? pirmkaar nav atbildeets, kas ir religjija, bet nosaukta tikai noteicoshaa ieziime. otrkaart man kaa domaajosham indiviidam jau ir kaut kaads priekshstats par religjiju, taapeec es to saliidzinaashu ar definiicijaa doto. teiksim, ka es ticu citplaneetieshieshu rasei vaardaa Valjkas, kuri apdziivo planeetu Yo, un ir atklaajushi muuzhiigo dzineeju. Shii ticiiba nekaadaa veidaa nenosaka manu dziivi, es tos citplaneetieshus nepieluudzu, un man par vinjiem pilniigi pohuj. Teiksim, ka taadu eksistencei tic veel kaadi 100 cilveeki. Tad nu taa buus sabiedriskaas apzinjas forma, kuraa noteicoshaa ieziime ir ticiiba paardabisku speeku esamiibai, bet taa noteikti nebuus religjija. Jaasecina, ka definiicija ir vismaz ljoti nepilniiga, jo nav ne iisti pateikt, kas tieshi ir religjija, piedevaam esam atklaajushi, ka shai definiicijai var atbilst arii citas sabiedriskaas apzinjas formas, ko mees ar religjiju nevaram nosaukt. taatad definiicijas nepilniigums ir skaidrs, tagad jaapaarbauda taas patiesums. jautaajums - vai visu religjiju pamataa ir ticiiba paardabiskiem speekiem? atkal meegjinaasim uzburt teoreetiski iespeejamu pasauli. panjemam pashu triviaalaako lietu, piemeeram, visnotalj preciizu rokaspulksteni, kam kaads viirs vaardaa Aigars ir devis nosaukumu Sebastians. Aigars domaa, ka Sebastians ir ljoti labs pulkstenis un meegjina par to paarliecinaat arii citus. citi Aigaram piekriit, un saak celt Sebastianam sveetniicas ar Sebalstiana bildeem tajaa, kaa arii pieluugsmes vietaam, un pasludina Aigaru par shii izcilaa pulkstens pravieti. Sebastians raada laiku, taapeec par galveno tikumu tiek pasludinaata laika zinaashana jebkuraa briidii. izceljas kari, lai uzspiestu Sebastianu neticiigajiem, sveetceljnieki ierodas vietaa, kur atrodas origjinaalais Sebastians utt. tomeer cilveeki shim pulkstenim nav piedeeveejushi nekaadas citas iipashiibas, kaa vieniigi labu laika raadiishanu, taatad nav nekaa paardabiska. secinaajums - var tikt pieluugti un iekljauti visa veida rituaalos arii objekti pret kuriem cilveeki izjuut cienju un piekjershanos pat tad, ja tiem netiek piedeeveetas paardabiskas iipashiibas. es zinu, ka piemeeri ir visnotalj absurdi un smiekliigi, bet galvenais ir tas, ka tas teoreetiski ir iespeejams. gala secinaajums - definiicija ir galiigi garaam.
saprotu, ka arii bez manis gan jau redzi cik ljoti shii definiicija ir garaam. kaut kaadus 'autoritatiivos' profesorus es piesaucu tikai taapeec, ka tu saaki runaat par kaut kaadaam autoritaateem, man tas jau saakumaa shkjita pavisam muljkjiigi. tomeer shaubos, ka manis piesauktie profesori buutu likushi sv-vaardu vaardniicaa kaut ko tik stulbu.