labāka pasaule
Brīvdienās pa Tv rādīja vienu filmu par pilsētu Indijā. Tur 60tajos gados sabraukuši cilvēki no visas pasaules malu malām ar domu dibināt ideālo pilsētu. Dzīvot "kā brāļi un māsas", nelietot naudu, dalīties visā un tiekties pēc labā. Nu, cik sapratu, mūsdienās viņi ir nonākuši līdz tam, ka lieto naudu, un pārsvarā uz turieni brauc dzīvot franču pensionāri. Un secinājums, ko izdara paši pilsētiņas iedzīvotāji, ka arī ar to brālību tā ir kā ir.
Es padomāju, ka viņiem nekas nesanāca tāpēc, ka bija kontakts "ar pārējo pasauli". Gan jau kaut kāds tjipa eksports -imports. Bet Dievs pasarg, kas tur sanāktu, ja šāda kontakta nebūtu.
Bet ideja skaista!!

Un vēl filma par Viju Vētru. "Apbrīnojiet mani, bet neapsakudiet". Nezinu, cik laba vai izcila dejotāja, bet dzīvelīgs tantuks, un arī ar dzīvelīgu prātu, lai arī kas tur nebūtu iekšā.
Es jau pirms tam biju pačekojusi alegria mājas lapu (ak jaunais gads), bet bļins, tur ar baigā inflācija notikusi - 4 Ls par nodarbību!! Es daudz ko saprotu, jā, par telpām jāmaksā un tā, bet 4 lati par stundu!! Nē, cena neatbilst precei, vismaz vēderdejām točna, + ja jau kaut ko esi kustējies.
Bet es neesmu tik uzņēmīga, lai pati mājās savā nodabā kaut ko darītu!! Ai, da nu, priekš kam... Galu galā... nafig! Neko negribas uzņemties, neko. Mazāk uzņemsies, mazāk problēmu. Šodien tāpat uz to Cēri vēl jaaiziet, pati uzprasījos.