svinam rīklē
Tas galds starp latviešiem - lai mēs neapēstu cits citu. Turklāt, jūtas ir vieglāk norīt kopā ar ēdienu. Bet latvieša dusmas vispār ir kā alkosmonauta vēmiens pusmetru no grīdas - dziļāk nekā no sirds, bet bet tālāk no citiem nekā mēness. Pilns - spīd, bet iztukšots - pazūd.
Varbūt latviešu lāsts ir viņus vienojošā pašsajūta - kauns - kas vienīgā nespēj vienot. Savukārt, svētki ir iespēja kopīgi aizbāzt sev muti.
Bet mēs vismaz neesam krievi, vai ne? Ne vairāk kā, vidēji, par noklusējamo trešdaļu.