smooth cat rider ([info]bikini_kill) rakstīja,
@ 2009-08-11 00:13:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:melancholy
Mūzika:henry mancini - moon river
Entry tags:atklāsmes, domas

nāk komplektā ar pārmaiņām
pēdējā laikā nākas aizdomāties par pārmaiņām un ko tās dara ar cilvēku savstarpējām attiecībām. jūs smejaties, raudiet, strīdaties, atpūšaties un jūtaties brīvi, viens otru saprotoši. varbūt ne dvēseles radinieki, bet tieši tādi, kuri viens otram ir vajadzīgi. ar kuriem var gan trakot kopā, gan mierīgi pļāpāt, iet uz kino, ēst saldējumu, iet iepirkties. un nevar saprast, kurā laikā viss mainās, kurā tieši pārtrūkst tā vajadzības līnija.
pārmaiņas ir tādas, ka tās nekad nevar paredzēt, kurā vietā ir tagad un kurā - BOOM! un viss jauns. visbiežāk jau tās nāk pamazām un tu attopies tajā brīdī, kad sarunas kļūst sausākas, pietrūkst dzirksteles, smieklu un iekšējās brīvības, līdz kamēr tās apsīkt līdz "kāds ārā laiks" vai "atceries, kā..." un paliek skumji, un tu saproti, ka tās ir beigas. kaut kas tāds, kas nāk komplektā ar pārmaiņām un visu jauno jebkuram no mums. no sākuma gribas dusmoties uz laiku, vai apstākļiem, vai cilvēku, vai sevi pašu, bet beigās taču nākas saprast, ka neko nevar padarīt un c'est la vie - nākas nolikt plauktā kā vecu rotaļu lāci, kurš bija tik mīļš bērnībā, bet tagad vairs īsti nevietā, lai paceltu un aplūkotu tajos mirkļos, kad gribas pagātni nedaudz atsvaidzināt. tāpat arī cilvēki (un draudzība vai attiecības, kas nāk komplektā) kādreiz jānoliek plauktiņā, lai kādreiz paskatītos un notrauktu putekļus.
un pašam iet tālāk.



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]sniedze
2009-08-11 00:45 (saite)
ir ir tā. perfekti uzrakstīts.

bet tik biezi negribās nolikt pie malas to lāciti un ir sasodīti skumji, ka kaut kas satriecošs var vienkārši tā izbeigties.

man sķiet, ka visbiežāk tā notiek ar vidusskolas laika draudzībām

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]bikini_kill
2009-08-11 06:46 (saite)
gan skolu, gan smilškastes, gan augstskolas. vasarā satiku savu pirmo bērnības draudzeni, kuru gadiem nebiju redzējusi,un mums praktiski nebija par ko runāt. tā vairs pat nebija skumja, bet drīzāk nostaļģija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2009-08-11 01:00 (saite)
nezinu;
par lielu daļu gadījumu varu piekrist, bet atkal no otras puses - man ir pietiekami daudz labu draugu, ar kuriem smiekli un saprašanās no pusvārda nebeidzas jau gadiem.
un ar savu bestfrendu es plecu pie pleca esmu jau vairāk kā 15 gadus, un mums joprojām katra diena kopā ir jauns piedzīvojums (un tāpēc jo sirreālāka ir sajūta, ka viņa tagad ir pāri okeānam uz gadu)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]sniedze
2009-08-11 01:19 (saite)
ja jā jā, protams! ir cilvēki, kas paliek vienmēr, arī manējā man ir jau 10 gadus. bet ir tiešām cilvēki, kas līdz ar pārmaiņām aiziet.

es laikam ticu tam teicienam un uzksatam, ka katrs cilvēks mūsu dzīvē ir konkrētu laiku. kad viņš padara savu likteņa (vai sazin kā) darbu attiecībā uz mums, viņš aiziet.. tāpēc vienā posmā ir kāds cits cilvēks, viņš kaut ko iemāca un aiziet. un tad līdz ar paŗmaiņām nāk kāds cits.

bet, protams, ka vienmēr paliek tās neizsīkstošās vērtības - īstie draugi, kas zelta vērti

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]bikini_kill
2009-08-11 06:43 (saite)
protams, es nesaku, ka tā ir ar absolūti visiem. es ar savu bestfriend esmu pazīstama jau 16 gadus, bet kopš pēdējos gadus viņa pavada anglijā, attiecībās, bez šaubām, ir mainījušās uz slikto pusi, un tagad tiekamies vien reizi-divas gadā (nu un vēl pļāpājam pa telefonu). šogad jau šķita, ka attiecības pārrausim pavisam, lai gan tomēr izturējām. un ar viņu es jebkurā gadījumā nerunāju par laiku vai atceries, kā bija.
tas pat vairāk attiecināms uz tiem, kurus pazīsti īsāku laiku, un šķita, ka ir forši ar tādu cilvēku kopā būt, bet laika gaitā tomēr izira vai pamazām irst. un, lūk, tad ir skumji.
tik un tā gribas ticēt, ka dažas draudzības laika gaitā var atjaunot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]f
2009-08-11 08:27 (saite)
man kā signāluguns darbojas apziņa, ka es sāku kaut ko noklusēt.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]bikini_kill
2009-08-11 14:16 (saite)
the same here. es agraak par to nebiju taa iedomaajusies, bet taa ir.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]iness
2009-08-11 11:06 (saite)

mhm.
tieši šitā. un pārņem tāāādas skumjas par nepiepildītām cerībām uz kaut ko.
turklāt, neko negribas likt plauktā, ja tas pats tur nav nolicies.

+ man vienmēr ir gribējies sex&thecity draudzenes.
bet nav pat vienas. īstas.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]bikini_kill
2009-08-11 14:22 (saite)
+1 par visu komentu.
es tieshi tagad skatos to seriaalu un domas taas pashas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]iness
2009-08-11 14:31 (saite)

un ir tāda sajūta, ka vairāk jau arī īsti iespēja neradīsies.
nu, izveidot savu sex&thecity.
ne jau ka veca palieku un tā. bet nebūs tik ilga kopīgā kā gribētos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]bikini_kill
2009-08-11 14:33 (saite)
bet cik es sapratu, vinjas savaa starpaa (nu, seriaalaa) saaka tuseet kkur 20 gadu viduu. taa kaa nenokarsim degunus, hehe!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]aminta
2009-08-11 11:41 (saite)
ir, jau ir, kā tu te esi uzrakstījusi. jānoliek ik pa brīdim plauktiņā arī cilvēki. nevis tāpēc, ka tā gribētos, bet tāpēc, ka tā vienkārši sanāk.

tiesa, vienmēr jau ir tie, ar kuriem var netikties mēnešiem ilgi, bet satiekoties nav jārunā par laikapstākļiem vai krīzi, vai kaut ko tikpat satriecoši interesantu, tā vietā uzreiz sākot ar lielākajiem jaunumiem, sirdsāpēm vai kaut ko tikpat personisku.
jā, bet tādu cilvēku ir maz.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]bikini_kill
2009-08-11 14:29 (saite)
tur jau taa lieta, ka taadu cilveeku ir maz. un beigaas tik un taa naakas saprast, ka sarunas jau pazaudeejushas savu kaadreizeejo jeegu. liidz ar to jaanoliek plauktaa, lai cik negribeetos, un jaaiet taalaak pasham.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?