Klau, zinu, ka visu varētu sameklēt gūglēs, bet personīgām pieredzēm uzticos labāk - kā tur ir ar tiem pulsiem, kas jāievēro, lai pie fiziskām aktivitātēm neiedzītu sevi kapā un kas ir tie pulsometri visi?

(Reply to this) (Thread)

Jautājums jau ļoti plašs, bet mēģināšu īsi.

Lai neiedzītu sevi kapā laikam jau jāzin, savas spējas un to robežas un jāprot laikā apstāties. Universāla recepte ir sākt ar mazumiņu un palēnām kāpināt slodzes, kā arī trenēties regulāri. Tas attiecas uz jebkuru sporta veidu. Skriešanā tas varētu būt tā, ka jāsāk ar ļoti lēnu skriešanu, ja vajag, tad pamīšus ar iešanu. Nepārforsēt ne ar ātrumu, ne ar treniņu biežumu (vismaz viena diena starpā atpūtai). Pārtrenēšanās ir sliktāka, nekā nepietiekam trenēšanās. Ilgstoša mazāk intensīva slodze ir labāka, nekā ļoti intensīva un īsa slodze.

Galus jau cik dzirdēts atdod, piemēram, skrējēji, ja ilgstoši skrien karstumā un nepietiekami dzer. Bet te jau cilvēkam pašam ir jājūt robeža. Ja nejūt pats, tad var palīdzēt arī pulsametrs, ja pulss ir ļoti augsts, tad skaidrs, ka jābeidz vai jāsamazina intensitāte. No treniņiem arī rodas šī saprašana un pieredze.

Bīstama ir arī ļoti intensīva slodze relatīvi īsākā laika posmā. Visādi sprinti un kāpinājumi, kas principā ir ļoti daudzos sporta veidos.

Liela nozīme ir arī tam, vai cilvēkam nav kādas sirds problēmas, tādos gadījumos ir ļoti jāuzmanās. Te jāprasa ārstam.

Attiecībā uz pulsametru - domāju, ka bez tā pilnībā var iztikt. Drīzāk var no kāda aizņemties, paskatīties, palietot, lai arī tam, kam tas pieder pastāsta kas un kā, bet nedomāju, ka pirmajā trenēšanās posmā tas ir būtiski. Būtiskāk ir pašam sava galva uz pleciem un kāds jēdzīgs ieteikums no pieredzējušākiem cilvēkiem.

Pulsometrs ir pulkstenis ar dažādām funkcijām, kuram nāk līdzi komplektā ap krūtīm liekama lenta, kas dod signālu uz pulksteni, kurā ir redzams pulss (sitienu skaits minūtē). Domāju, ka daudzos sporta veidos šī lenta ir neērta, traucē un slīd nost. Skriešanā ar vienveidīgām kustībām ir puslīdz ok.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ahā, paldies!

(Reply to this) (Parent)

par to aizņemšanos, paietošanu sanāk tā, ka ir jēga tikai tad, ja aptuveni zināmi savi kkādi aeobie, anaerobie sliekšņi, utt. Vienam anaerobais pie 175, otram, pie 150. Viens vēl pie 150 tā īsti skriet nav sācis, otrs jau mirī nost. Tāpēc arī aizņemoties jau nebūs īsti jēgas lielas - paskries, ieraudzīs tur kādu ciparu, un ko tad?

Stc gribēju paveicā par "Bīstama ir arī ļoti intensīva slodze relatīvi īsākā laika posmā". Vai tad tas nav praktiski vienīgais veids, kā skrienot to ātrumu uztrenēt? un kā Tu to domā - bīstami? Bīstami vienreiz pārorsējot vai bīstami, ja kkādus intervālus skrien regulāri?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Domāju, ka aizņemoties pulsametru lielākais ieguvums būs tāds, ka cilvēks sapratīs, ka tas nav nekāds brīnumlīdzeklis un visticamāk, ka bez tā var iztikt. Un arī aizdevējs varēs pastāstīt par visiem sliekšņiem u.c.

Bet pareizā atbilde uz sākotnējo jautājumu ir - konsultējieties ar ārstu, apmeklējiet "sporta laboratoriju", veiciet visas analīzes un testus un uzklausiet sporta ārsta padomu. Tā ir pareizā atbilde.

Runājot par sprintiem, tad es neesmu ārsts, bet veselības kontekstā, cik saprotu, netrenētam organismam dzenāt ļoti intensīvus sprintus ir nepareizi. Jo īpaši, ja neesi iesildījies. Jā, ātrumu citādi neuztrenēsi, kā skrienot ātri - fakts. Bet, ja cilvēkam ir vēlme uzlabot savu veselību, nevis sasniegt augstus sportiskos rezultātus (jo īpaši, ja ir kaut kādas sirds un asinsvadu sistēmas slimības), tad tie sprinti, manuprāt, arī nav vajadzīgi.

Bet, kā jau teicu - es neesmu ārsts.

(Reply to this) (Parent)

Kurā vietā iemēģināji?

(Reply to this) (Thread)

Laukos.

(Reply to this) (Parent)