|
9. Jun 2013|22:39 |
Jautājums jau ļoti plašs, bet mēģināšu īsi.
Lai neiedzītu sevi kapā laikam jau jāzin, savas spējas un to robežas un jāprot laikā apstāties. Universāla recepte ir sākt ar mazumiņu un palēnām kāpināt slodzes, kā arī trenēties regulāri. Tas attiecas uz jebkuru sporta veidu. Skriešanā tas varētu būt tā, ka jāsāk ar ļoti lēnu skriešanu, ja vajag, tad pamīšus ar iešanu. Nepārforsēt ne ar ātrumu, ne ar treniņu biežumu (vismaz viena diena starpā atpūtai). Pārtrenēšanās ir sliktāka, nekā nepietiekam trenēšanās. Ilgstoša mazāk intensīva slodze ir labāka, nekā ļoti intensīva un īsa slodze.
Galus jau cik dzirdēts atdod, piemēram, skrējēji, ja ilgstoši skrien karstumā un nepietiekami dzer. Bet te jau cilvēkam pašam ir jājūt robeža. Ja nejūt pats, tad var palīdzēt arī pulsametrs, ja pulss ir ļoti augsts, tad skaidrs, ka jābeidz vai jāsamazina intensitāte. No treniņiem arī rodas šī saprašana un pieredze.
Bīstama ir arī ļoti intensīva slodze relatīvi īsākā laika posmā. Visādi sprinti un kāpinājumi, kas principā ir ļoti daudzos sporta veidos.
Liela nozīme ir arī tam, vai cilvēkam nav kādas sirds problēmas, tādos gadījumos ir ļoti jāuzmanās. Te jāprasa ārstam.
Attiecībā uz pulsametru - domāju, ka bez tā pilnībā var iztikt. Drīzāk var no kāda aizņemties, paskatīties, palietot, lai arī tam, kam tas pieder pastāsta kas un kā, bet nedomāju, ka pirmajā trenēšanās posmā tas ir būtiski. Būtiskāk ir pašam sava galva uz pleciem un kāds jēdzīgs ieteikums no pieredzējušākiem cilvēkiem.
Pulsometrs ir pulkstenis ar dažādām funkcijām, kuram nāk līdzi komplektā ap krūtīm liekama lenta, kas dod signālu uz pulksteni, kurā ir redzams pulss (sitienu skaits minūtē). Domāju, ka daudzos sporta veidos šī lenta ir neērta, traucē un slīd nost. Skriešanā ar vienveidīgām kustībām ir puslīdz ok.
|
|