par to aizņemšanos, paietošanu sanāk tā, ka ir jēga tikai tad, ja aptuveni zināmi savi kkādi aeobie, anaerobie sliekšņi, utt. Vienam anaerobais pie 175, otram, pie 150. Viens vēl pie 150 tā īsti skriet nav sācis, otrs jau mirī nost. Tāpēc arī aizņemoties jau nebūs īsti jēgas lielas - paskries, ieraudzīs tur kādu ciparu, un ko tad?

Stc gribēju paveicā par "Bīstama ir arī ļoti intensīva slodze relatīvi īsākā laika posmā". Vai tad tas nav praktiski vienīgais veids, kā skrienot to ātrumu uztrenēt? un kā Tu to domā - bīstami? Bīstami vienreiz pārorsējot vai bīstami, ja kkādus intervālus skrien regulāri?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Domāju, ka aizņemoties pulsametru lielākais ieguvums būs tāds, ka cilvēks sapratīs, ka tas nav nekāds brīnumlīdzeklis un visticamāk, ka bez tā var iztikt. Un arī aizdevējs varēs pastāstīt par visiem sliekšņiem u.c.

Bet pareizā atbilde uz sākotnējo jautājumu ir - konsultējieties ar ārstu, apmeklējiet "sporta laboratoriju", veiciet visas analīzes un testus un uzklausiet sporta ārsta padomu. Tā ir pareizā atbilde.

Runājot par sprintiem, tad es neesmu ārsts, bet veselības kontekstā, cik saprotu, netrenētam organismam dzenāt ļoti intensīvus sprintus ir nepareizi. Jo īpaši, ja neesi iesildījies. Jā, ātrumu citādi neuztrenēsi, kā skrienot ātri - fakts. Bet, ja cilvēkam ir vēlme uzlabot savu veselību, nevis sasniegt augstus sportiskos rezultātus (jo īpaši, ja ir kaut kādas sirds un asinsvadu sistēmas slimības), tad tie sprinti, manuprāt, arī nav vajadzīgi.

Bet, kā jau teicu - es neesmu ārsts.

(Reply to this) (Parent)