Vakar brunčos kāpu pāri sētai, lai tiktu dežūrtramvajā, onkuls stāvēj blakus un teica: "Vai, ku Jums piestāv šitā", par to uzsaucu viņam tramvaja biļeti. Iegāju piemājas diennakts veikalā, jo akal biju mazliet (MAZLIET) grīļīga un izsalkuse. Tad sēdēju uz grīdas lotosa pozā pie kaprīzā magnetofona, kas kategoriski atteicās spēlēt šo dziesmu un raustījās, maita. Tad es viņam teicu :"Ej dirst!" un uzliku Frīdas saundtreku (kas sāka raustīties pie 7. dziesmas) un ēdu ceptu zivi. Un secināju dažādas lietas, piemēram:

1) Āgenskalns ir tik pretimnākošs rajons, viscaur mans, ka vai bail, šķiet (no dežūrtamvaja pa bruģētu kļavu aleju, mājās nākot, piemēram), ka katra lapa liecas Tev par labu un aicina :"Nāc, nāc, mājiņā. Kur Tu tik ilgi apkārt staigā?! Es Tev patīku un Tu man patīc. Predlagaju družitj semjami, tā teikt!".

2)Šajā darbavietā nav uznākuse pusgada krīze, kas bij visās citās darba vietās- kā esi nostrādājuse pusgadu, tā raksti atlūgumu un eji citur. A šite jau gads, i neko. Un šis fakts arī apliecina teoriju, ka ar puiku arī var būt ilgstošas attiecības, tik vaig atrast tādu, kas ar manām draudzenēm nepisās, ir viņiem tāda tendence, maitām.

Tā es domāju, uz grīdas sēdēdama, magnetafonu iekaustīdama un ceptu zivi ēsdama.

3) Ļeņingradā pie ziņojuma dēļa piesprausts foto, kur es panco  klēpī sēžu, bet man neļaun viņu nozagt. Ta tie žūpas tur drošvien dzer un skatās un neviens nemaz nezina, ka tā es, jo tur par smuku man. Jāizzog. ]

4) Jāuzpīpē, jāiet gulēt!

To es visu secināju vakar. Un tā ceptā zivs bij ļoti garda.