Kinopauze
Šonakt sapnī redzēju beidzot pirmo labo latviešu pilmetrāžas filmu pa ilgiem laikiem.
Sižets un draivs afigennije. Nosaukums tāpat - "Zemāk mēs neiesim".
Scenārijs ir apmēram kaut kāds tāds (fragmenti palikuši atmiņā):

Džeks strādā benzīntankā un viņam ir divas meitenes, kuras abas viņš ļoti mīl.
Reiz, nejauši iedams gar Taivānas vēstniecības logiem, viņš nejauši izdzird jokohiri (es nezinu, sapnī tas instruments tā saucās) melodiju. Izrādās, ka šis fakts tagad nopietni apdraud viņam dzīvību.
Tad, karoče, mistika, viņš nesaprot, kāpēc viņam seko un viņu vajā.
Parādās arī galvenais sliktais, kurš pazavana un pasaka, ka viņa meitene netiks uz eksāmeniem. "Pofig, man ir vēl viena", saka galv. varonis, "es tev arī nolaupīšu meiteni".
"Man arī ir divas", atbild galv. sliktais.
Tālāk sākas ekšens - pakaļdzīšanās pa dārziem, līšana pāri drāšu žogiem, mukšana no pie būdas pieķēdēta kranča (nagla - abi riņķo ap būdu, kamēr sunim ķēde būdai aptinas apkārt).
Beigās labo notver un sākas atrisinājuma daļa - visa mafija sēž pie milzīgi gara svētku galda un domā, ko darīt. Kā galvenie slepenie vadoņi figurē VVF un viņas vīrs Imants, pie tam pie galda sēž arī četri VVF kloni.
Filmas finālā parādās cilvēks ar jokohiri stabulīti. Līdz ar to filma beidzas, atstājot plašas iespējas sīkvelam.

Jā, un kādēļ, lai sapni nepārvērstu dzīvē? anonymous, es ceru, tu saproti mājienu - tādas iespējas dzīvē tev varbūt neradīsies nekad! Budžets varētu būt kādi pārdesmit ļimoni, galu galā tur VVF ir iesaistīta, neiesim pozoritsa. Vienīgais, vajadzētu citu nosaukumu, kas vairāk uzrunātu tautu un atbilstu Latvijas kinematogrāfa tradīcijām, piemēram, "Nakts bez mērgļiem" vai kā tādīgāk.

Sīkvelu bezapziņa solīja piegādāt pāris mēnešu laikā.