ja seko dzīvības rašanās nejaušības skaidrojumam, tad visums vēl ir kudī par jaunu, lai tas būtu paspējis akumulēt pietikami lielu varbūtību nejaušajam reproducēties spējīgas molekulas eksistences sākumam.

toties ir tādas molekulas - katalizatori, kas spēj jūtami paātrināt citu divu molekulu apvienošanos, radot kādu jaunu, ceturto molekulu. nemaz nav jāpaiet tik ilgam laikam, lai izveidotos noslēgts aplis, kurā ceturtā molekula strādā par katalizatoru piektajai un sestajai, kuras rada septīto, kas strādā par katalizatoru astotajai un devītajai, un tā līdz visbeidzot kādas n-tās un n+1-ās molekulas savienībā radusies n+2-ā molekula atkal strādā pat katalizatoru pirmajai un otrajai. ņemot vērā molekulu spēju būt par katalizatoriem, nākas secināt, ka šāda apļa rašanās ir nevis iespējama, bet neizbēgama, ja dažādo molekulu skaits aplūkojamā suspensijā ir pietiekami liels.

tikko kādā nenoteikta sastāva molekulu zupā radusies šāda cilpa, tā visu iesaistīto molekulu koncentrācija pēkšņi sāk ļoti strauji palielināties, norādot uz to, ka šī vienkāršā molekulu cilpa, kurai nav pat noteiktas formas, ir pirmais reproducēties spējīgais organisms.

*

cilvēki savā uzvedībā nav nemaz tik tālu no molekulām.