kazino ir mēsls
pīsmeikera ieraksta mudināts vakardien nolēmu apskatīties vienu no piecām adiktīvākajām datorspēlēm pasaules vēsturē, Peggle. apsēdos palūrēt pāris līmeņus.
spēle - štrunts. tāds arkanoīda, flipera un, atvainojos, biljarda krustojums. grūtības pakāpe - no četru gadu vecuma ar aizvērtām acīm. vadības pogas - viena, kreisais peles taustiņš, ar kuru māla puļemjots izspļauj bumbiņu...un viss.
vārdsakot, attapos es desmitos no rīta ar stiklainu skatienu, maz saprotot, kas pa nakti ir noticis. bet tur noteikti bija bļāvieni:

LUCKY BOUNCE! PYRAMYD! IZMANTO KOSMISKOS SPĒKUS! SUPER LONG SHOT! (šo es dievinu)

čuvaki, kad tev ir pēdējā bumbiņa un palikušas trīs figņas, kuras ar kaut kādiem ārprātīgiem rikošetiem ir jāizsit, un tu izsit, un viss aiziet tuvplānā slow motionā un atskan Čempionu Līgas himna un acīs salūts un kruķījas cipari - čuvaki, tad nekas vairs pasaulē nav svarīgs, un tu saproti, ka lūk jūsu kveiki, mass efekti un follouti galīgi nav tās vietas, kur tev iedos par stilu 25 tūkstošus punktu (a kas izņemot style vēl arkādēs mūs interesē?!) un nosauks par maniac flipper. uļots pilnīgs. dizains - konfekte. idejas - pārsvarā savas un labas. zen-ball vien ko ir vērts!
principā var spēlēt vienkārši truli piļījot ar bolu pa objektiem, radikālākais sākas, kad jau visus neprātīgos rikošetus apzināti aprēķināt pats.

spēle noteikti patiks bērniem, tiesa, es nezinu, vai līdz ar to tās vienlaicīgi nav arī atvadas no izglītības sistēmas. nekas, vismaz pateicoties datorspēlēm apgūs dzīvē nepieciešamo matjugošanās mākslu (bez tās arkādēs nekādīgi).

te kaut kāds nelabvēlis pat ir ielicis yy lejuplādējamu versiju (17 Mb), kad jūs pēc tam pratinās Atkarību Komisija, ja kas, mēs neesam pazīstami

ps. pīsmeikeram spēle noteikti nepatika, jo tur flower power ir bezmaz visvārgākais spēks, kamēr pasaule pieder, kā jau tas pienākas, vecajam labajam faierbolam.