-Measuring intelligence is controversial, partly because, like everything else that matters, it is hard to pin down. This has - in a reflex that should by now be familiar - led to people claiming it doesn't exist. Such people remind me of a story told by the biologist Sir Peter Medawar. 'I once spoke to a human geneticist', he wrote, 'who declared that the notion of intelligence was quite meaningless, so I tried calling him unintelligent. He was annoyed, and it did not appease him when I went on to ask how he came to attach such a clear meaning to the notion of lack of intelligence. We never spoke again.'-
Tas ir fragments no neirologa/filozofa/psihiatra Īena Makgilkrista grāmatas "The Matter with Things". Nodaļā par kognitīvo inteliģenci viņš nepavisam nav optimistisks. Tiek pastāstīsts par laiku, kad cilvēki sapriecājās, ka viņi kļūst arvien gudrāki, jo IQ testi uzrādīja arvien labākus rezultātus, taču vēlāk atklājās, ka tas nedemonstrē neko citu kā vien tikai to, ka cilvēki prasmīgāk gatavojas šiem testiem un tos labāk nokārto - tas neko nepasaka par vipsārējo intelekta līmeņa celšanos. Pēc viņa secinājumiem intelekta līmenis diezgan iespaidīgi krītas. Maldīgi domāt pretējo liekot tas, ka tas ceļas pamatlīmenī - vairāk cilvēkiem kā jebkad agrāk ir pieejami ekonomiskie resursi pamatvajadzību nodrošināšanai un izglītība, taču 'augstais gals', viņaprāt, nepavisam vairs neuzrāda tās intelektuālās virsotnes uz kurām bija spējīgi agrāko paaudžu apdāvinātie. Viņš atsaucas uz pietiekami daudz avotiem un ir domājis par to pietiekami ilgi, lai viņa sacīto uztvertu nopietni, tai pat laikā es zinu cik viegli ir iekrist 'agrāk bija tik daudz labāk' nostalģiskajā slazdā.