Dzīve manā logā
Jūs esat mani mazie lodziņi, kuros lūru un iztēlojos citas dzīves, citās mājās, pie citiem datoriem. Manā logā šodien nav nekā īpaša. Tas pats vecais nemiers un parastie darbi, satraukšanās par visu, kas jāpaspēj. Nekā īpaša. Hā, ir gan tomēr kaut kas īpašs! Šodien pirmo reizi atslēdzu apkuri uz laiku, kamēr esmu darbā. Jūs pat nevarat iedomāties, kādu baudu man sagādā brīdis, kad pagriežu kloķīti un apkure apstājas! Vakarā iedarbināju aparātu atkal. Patiesībā jau grēks būtu sūdzēties, jo jaunais apkures katls man šo ziemu padarīja vieglāku. Kaut arī krietni dārgāku. Bet vismaz nebija vairs jāceļas agri no rītiem, lai iekurinātu krāsni.
Rudenī man bija divi lieli plāni pārziemošanai - jauns apkures katls un baltas sienas visā mājā. Man bija skaidrs, ka citādi nepārziemošu. Vajadzēja pastāvīgu siltumu un gaismu. Tos arī dabūju. Ar siltumu gan bija kā bija, bet nenosalu, pat īsti slimojusi pa ziemu neesmu, bet pie nemitīgas tuntulēšanās esmu pieradusi.
Ai, bet ko nu es te klabinu par ziemu, krāsnīm un pērnajām lapām. Ārā ir pavasaris, esmu iesējusi kāršrozes, samtenes un baziliku, putni dzied, ir atkal gaisma un siltums par brīvu.