o, juris tilts pacēla jautājumu par to, kā pateikt vecākiem, ka pīpē
mai storī

es smēķēju aptuveni no 13 gadu vecuma
man liekas, man patīk cigaretes tāpēc, ka man patīk domāt
man tad patika apsēsties kaut kur ielas malā, apsēsties un padomāt, kā atrisināt tur matemātikas uzdevumu mājas darbā vai arī par to, kur lai šodien labi aiziet
tad bija kādi pāris gadi, kad es nepīpēju
tad panesās visa vidusskolas socializācija, tur tomēr kruta aiziet ar džekiem sapīpēt aiz stūra
vecāki, protams, nevarēja neredzēt cigarešu pazušanu no paciņām
tas ir mīts, ka to nepamana, pajautājiet man tagad, cik cigarešu paciņā ir atlicis, es pateikšu - trīspadsmit, pīpētājiem tur ir sava astronomija attiecībā uz cīgām

brīdī, kad es to sapratu, es aizgāju mājās un pateicu mammai - klau, es pīpēju, ne daudz, bet katru dienu cigaretes aptuveni piecas
un mamma, kuru bez cigaretes man ir vispār grūti iedomāties, teica - mans puika
tas bija 11.klasē un man tad bija 16 gadu