Štrunts par kultūraugstskolām, kas pēdējā laikā pastāvīgi atradušās pirmajās frontes līnijās saistībā ar Ķīli, kaut arī vispār atrodas KM nevis IZM pakļautībā.
Bet IZM veiktās programmu vērtēšanas rezultāti gan liek uzdot dažus jautājumus. Pats kantabs kopā ar IZM klerkiem jau varēja drīzāk tos komentēt un skaidrot nekā tviterī mētāties ar izteikumiem par diskusiju neiespējamību.
Piedāvājums, ko es šodien izlasīju, resp. augstskolas pašas vērtē savas programmas un dala naudu, ir veids kā tas bijis kopš 90-tajiem un iespējams, viens no cēloņiem kāpēc esam tur kur esam.

Vakar kaut kāds skaidrojums tika solīts, bet vēl nekur to neredzu. No otras puses - dati jau ir tie paši vecie no AIP pētījuma. Bet kādus jautājumus Tev liek uzdot minētie rezultāti. Imho, tie ir pietiekami maigi. Ir skaidrs, ka ir vesels lērums stud programmu, kur reāli tiek izpūsta nauda trubā. Kaut kad jau šo praksi vajadzētu beigt.
Par to šodienas izteikumu, ka lai universitātes pašas dala naudu gan pagaidām ir grūti spriest, ko īsti Ķīlis ar to ir domājis. Pieņemu, ka tas nebija domāts nopietni.

Par naudas šķērdēšanu man nav nekādu ilūziju, tāpat kā nav šaubu sistēmisku haosu.
Taču, cik mana saprašana ļauj spriest, ir tomēr atšķirība starp abiem vērtējumiem:
1) cik paskatījos, tur ir atšķirīga metodoloģija datu interpretācijā
2) dati tomēr ir atšķirīgi, jo IZM vērtējumā kvantificē sniegtos ekspertu vērtējumus
3) ārzemju ekspertu dati ir papildināti (par šo var paskatīties Auziņa rakstu irā)
Manuprāt, tas nav labs pamats sākumam. Arī Auziņš starp citu, ir diezgan skeptisks par šo vērtējumu. Nav arī brīnums, jo LU rezultāti nav spīdoši. turklāt pats dīvainākais juristu, ekon un soc.zin programmu vērtējumi ir augstāki nekā daudzām eksaktajām programmām. Interesanti, kā tad IZM plāno dalīt naudu - dot visādām Turībām un piegriezt fizmatiem un ķīmiķiem?

Pasākuma fotogrāfijas ir fantastiskas. Un kāds tajās ir ietverts simbolisms!
Tomēr ir viens punkts, kur kritiķiem, manuprāt, ir taisnība. Proti, ir runa par to, ka tas varētu būt potenciāls instruments ar ko tiešām varētu pārkāpt augstskolu autonomiju. Tajā pat laikā viss pārējais teksts ir vājprātīgs. (Brīnums, ka to ir parakstījis Apsalons, kas manā atmiņā bija saglabājies kā esošs pie pilna prāta.)

Taču, godīgi sakot, es vairs nespēju saprast un izsekot šai ņemtei par augstāko izglītību un reitingiem.

Cik sapratu, tad Apsalons esot bijis vienīgais, kas ir balsojis pret. Tā ka viņam respect no manas puses. Tādā gadījumā gan ir grūti izskaidrot, kāpēc zem teksta ielikts viņa paraksts, bet laikam jau tas nav viņa nopelns.

Man nav bijis laika iebraukt. Tas, ko esmu sapratis, ka IZM ir paņēmuši tikai daļu kritēriju un izrēķinājuši, kas viņiem sanāk. Korekti vai nekorekti - par to man grūti spriest. Es pat teiktu, ka rezultāts ar visu to ir sanācis ļoti pat maigs. Bet kas attiecas uz naudas došanu, tad, ja pareizi sapratu, tad zem jautājuma zīmes jau ir tikai zemākā līmeņa programmu finansējums. Par abiem augstākajiem līmeņiem nebija nekāda runa, tāpēc velti tur filozofi cepas. Un arī fizmatiem un ķīmiķiem neviens neko negrasījās zāģēt.
Bet Auziņa viedokli es uztveru ar sāls graudu, tā teikt. Cik saprotu, viņš principā atbalsta Ķīli, bet viņam tomēr ir jārēķinās ar LU iekšējām kaislībām, tāpēc arī piesardzība. Ir skaidrs, ka šī nav pēdējā vētra šajā jomā.

Es teiktu, ka dažiem tas ir sanācis pavisam neproporcionāli maigs, kas kaut kā mazina ticību visam vērtējumam kopumā.
Jā, un derētu ievērot, ka tos cipariņus birokrāti skaitīja, un līdz šim runājot par reformām AI, nekur neesmu dzirdējis, ka kāds taisītos AI administrāciju reformēt, kas, zinot, kāds aparāts valda LU ir visnotaļ dīvaini.

Administrācija jau tomēr ir cits jautājums. Tas nu galīgi, šķiet, nav IZM kompetencē. Universitātei it kā jau būtu pašai jādomā, kā pēc iespējas optimālāk izmantot savu līdzekļus.

Man atstāstīja par to, kādi vērtējumi sanākuši ĢZZF programmām - dīvainā kārtā vides zinātne ir pirmajā grupā, kamēr ģeoloģija un ģeogrāfija trešajā, pie tam daļu vērtējuma veido t.s. materiālā bāze, proti, kojas - un tur vienai programmai iedoti 4 punkti, divām citām 2 vai 3 punkti, kaut arī kojas visiem ir vienas; līdzīgi par bibliotēku u.c. materiālajām bāzēm (kas visām trim programmām lielākoties ir kopīgas). Un tad sanāk, ka ģeogrāfi un ģeologi ir zemākajā grupā, kam vajadzētu nogriezt finansējumu, taču vērtējumu pazemina koju trūkums, kas īsti neizriet no studiju programmas kvalitātes (nemaz nerunājot par to, ka studentam kojas izmantot nav obligāti).
Tas, ka ekonomistu masoviku programmas ir ar labāku vērtējumu kā ģeologi (kur ir mazas grupas un pat no tām liela daļa atbirst, jo nespēj pavilkt diezgan sarežģīto un prasīgo programmu), vispār ir absurds :/

Ja tā ir tasinība, tad tas ir bēdīgi. Bet mani visvairāk mulsina, ka šādos gadījumos vairs neko nevar saprast, kādiem informācijas avotiem var uzticēties, jo pa kaktiem visi viskautko stāsta. Un stāsta kaut ko tādu, kas bieži jau ir uz vājprāta robežas un kam nav nekādas saskares ar to, kas notiek realitātē. Bet lai pats visu noskaidrotu, tas atkal ir full time job. Es pat to IZM vērtējuma aprakstu neesmu normāli izlasījis. 70lpp tomēr.

kultūras augstskolas atrodas IZM, KM un FM pakļautībā, btw.

haha. kāda saliedētība pret reformām. un cik milzīgs blāķis sīkas aizvainotības.

Jā, lūk, es kkā arī nespēju izsekot līdzi LMA u.c. kuļturu augstskolu loģikai. (tiesa, es to sāku nespēt kopš visiem tiem sviestainajiem protestiem ar gājieniem un simboliskiem žestiem, lol) Ir pāris atsevišķu punktu, par ko var piepisties Ķīlim, bet, cik atminu, visādi Vītoli, Rivžas, Koķes u.tml. bija reāls sūds, ar ko salīdzīnot Ķīlis vismaz kko cenšas darīt izgītības kvalitātes paaugstināšanas labā un pie sadarbošanās, manuprāt, varētu iegūt arī labus rezultātus.

vienīgais, uz ko norakstu, ir, ka tas ir Teikmanis. Šis cilvēks man vēl joprojām ir mīkla (kuru, jāatzīst, nemaz nevēlos sākt šķetināt), pilnīgi nekāds, ar pilnīgi neizsekojamu "loģiku", taču kaut kā pamanījies nonākt prorektoros un ieeļļot bazūnes. Līdzīgi laikam kā Matulis - Kultūras ministres padomnieks...